Vēja enerģija pēdējos gados ir ieguvusi milzu popularitāti Eiropas valstu plānos par pāreju uz energoneatkarību un atjaunīgo resursu izmantošanu. Tehnoloģija ir pārbaudīta un funkcionē, vietas vēju parku izbūvei Latvijā šķietami pietiek, taču nav vienisprātības par vēja parku ietekmi uz vidi, konkrētāk - putnu un sikspārņu migrāciju. Biologi šobrīd izstrādā vadlīnijas, kas noteiktu, kur drīkst un kur nedrīkst izbūvēt šos parkus tā, lai tie netraucētu migrējošo putnu un sikspārņu populācijām un kopumā neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Kas ietverts šajās vadlīnijās un vai tās ved uz lielāku vienprātību par vēja parku izbūvi? Raidījumā Zināmais nezinamajā analizē Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs un vides eksperts Oskars Beikulis.
Situācijas, kad saduras dažādu pušu intereses, ir vērojamas ne tikai mūsu katra sadzīvē, bet arī tad, kad sastopas vairākas nozares un viena no iesaistītajām pusēm ir zinātnes pārstāvji. Un viena no situācijām, kurā tas visai spilgti izpaužas, ir vēja parku izbūve Latvijā. Par šo tematu raidījumā jau esam stāstījuši pagājušajā gadā, iezīmējot tā brīža situāciju attiecībā uz vēja parkiem, un skaidrs, ka pēc šīs sarunas būtu nepieciešamas vēl vairākas - gan visu iesaistīto pušu starpā, lai vienotos, kur un kā vēja parkus būvēt, gan mūsu raidījumā, lai pieņemtos lēmumus skaidrotu tālāk. Skaidrojam, ko ietver jaunās vadlīnijas un cik strīdīgs jautājums par vēja parku būvniecību ir joprojām.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
Bavarija iedzivotajiem piedavaja 50% no VES akcijam, bet bananu valsti visu savaf investori, notvegija investori sabuveja VES un iezemiesiem pilniba izpostija gadsimtos raditos ienakumu avotus jo ziemelbriezi ejot tur ar likumu.
Tehnologijas attistas un peldosas VES lidz 2030 bus vel efektivakas un jau tagad jura var sarzot 4 reizez vairak energijas ka sauzeme. tatad faktiski jura 2000MW sarazos 4 reizes vairak ka uz sauszemes un investori var doties turp.
Pēc raidījuma lūdzu Jūsu rakstīto komentēt mūsu raidījuma viesiem, un, lūk, viņu sacītais.
* "..pašlaik izklausās, ka Latvijā sabūvēs monstrus, un "reņģēdājiem" paliks atkritumi un piesārņojums, bet enerģiju par lētu naudu bez pievienotās vērtības izvedīs investori."
ATBILDE. Investīcijas vēja parkos Latvijai nodrošinās:
1. energo apgādes drošību, jo elektrību ražosim un patērēsim uz vietas;
2. lētāku elektrību patērētājiem - gan mājsaimniecībām, gan industrijai;
3. industrializāciju un darba vietas, jo lēta un zaļa elektrība ir viens no pamata kritērijiem, lai Latvijā ienāktu lielās / energointensīvās ražotnes;
4. augstus ienākumus ilgtermiņā zemes īpašniekiem, kas iznomās savu zemi vēja parkam;
5. ienākumus vietējām kopienām, jo vēja parks ar 100MW jaudu ik gadu maksās 250 000EUR.
* Tehnoloģijas attīstās, un peldošās vēja elektrostacijas līdz 2030. gadam būs vēl efektīvākas, un jau tagad jūrā var saražot 4 reizes vairāk enerģijas nekā uz sauszemes. Tātad faktiski jūrā 2000MW saražos 4 reizes vairāk nekā uz sauszemes, un investori var doties turp.
ATBILDE. Investori izskata arī atkrastes vēja parku izbūves iespējas, tomēr šobrīd atkrastes vēja parka elektroenerģijas pašizmaksa ir 2x augstāka nekā sauszemē. Un arī jūrā nevar būvēt visur. Latvijas ūdeņos ir starptautiski nozīmīgas jūras teritorijas no dabas aizsardzības viedokļa (putni un jūras grunts biotopi).
---Par šiem vēja rotoriem nav īsti saprotams, kāpēc putni un sikspārņi neredz, nedzird, nesaprot un ,,skrien virsū" šīm rotoru lāpstiņām. Tas ir atsevišķi jāpēta.
Putniem ir sugu grupas, kas vismaz dienā reaģē uz vēja elektrostacijām (VES), reizēm pat ievērojamā attāļumā, un tās aplido vai maina barošanās vietas. Tas palielina lidojuma maršruta garumu, un var tikt zaudētas nozīmīgas barošanās vietas. Plēsīgie putni, kuri medī virs atklātas ainavas, - to skatiens ir vērsts uz leju, meklējot barības objektus, un tiem ir šaurs redzes leņķis. Īpaši apdraudēti ir putni krēslā un miglā, kad rotora lāpstas un tornis saplūst ar apkārtni. Ir rekomendētas metodes lāpstu un torņa kontrastējošam krāsojumam, kas var samazināt sadursmju risku, bet dzīvotne tiek zaudēta tik un tā. Ir dati, kas liecina, ka sikspāŗņus piesaista lielāks kukaiņu daudzums pie VES. Sikspārņiem galvenais nāves cēlonis ir nevis tieša sadursme, bet barotrauma saistībā ar gaisa retinājumu aiz kustīgās lāpstas. Acīmredzot tieši lāpstu griešanās ir galvenais sadursmju cēlonis arī putniem, kas labāk uztver nekustīgus objektus normālas redzamības apstākļos. Īpaši apdraudēti ir putni un sikspārņi vietās, kur tie koncentrējas aktīvā migrācijas lidojuma laikā, piemēram, jūras piekrastes zonā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X