Raidījumā Zināmais nezināmajā šoreiz runājam par ūdensaugiem. Vispirms Zanes Lāces sižets par ūdensrozēm. Karaliskā  Viktorija ir  iespaidīgs ūdensrozes zieds, tās diametrs ir aptuveni 20 centimetri, bet peldošās lapas var sasniegt izmēru pat līdz vienam metram diametrā. Dabā Viktorijas zieds atplaukst naktī, bet nākamajā dienā ap pusdienas laiku tas aizveras, lai pievakarē, iestājoties krēslai, atvērtos otrreiz un nākamajā rītā nogrimtu ūdenī briedināt sēklas. Gan par šo milzīgo ziedu gan citām ūdensrozēm vairāk stāsta LU Botāniskā dārza speciāliste Ingūna Gudrupa.

Savukārt kopā ar Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci, bioloģijas doktori Solvitu Strāķi un Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas pētnieci, bioloģijas doktori Lauru Grīnbergu saruna par upju, ezeru un jūras floru – ūdensaugiem. Augu pasaulē ir tik ļoti daudz, un brīžos, kad tos iedalām ūdens un sauszemes augos, jau liekas, ka kārtība ir ieviesta. Taču ielūkojoties tajā, cik dažādi ir ūdensaugi, nākas secināt, ka to augšanas vide patiesībā ir tik daudzveidīga, ko šo augu pasauli varētu pat saukt par vēl vienu planētu uz šīs pašas zemes. Kādi tad ir tie augi, kuru dzīve paiet zem ūdens un virs ūdens?

Ir kāds ūdensaugs, kas pelnījis īpašu ievērību. Latvijā tas ir teju izzudis, tieši tāpēc vēl jo vairāk ir vērts pieminēt Dortmaņa lobēliju. Tiem, kas šo nosaukumu dzird pirmo reizi, droši vien pirmais jautājums ir, kas tā tāda un kam līdzīga?

Tas ir augs uz izteikti tieva un gara kāta ar trausliem, baltiem, varētu teikt zvanveida ziediem. Parasti šis ūdensaugs ir 20-70 cm augsts, nostiprinās ūdenstilpes gruntī ar tievām bārkšu saknēm. Augs ir daudzgadīgs un zied jūlijā. Diemžēl Latvijā tas vairs nav bieži atrodams - pēdējo 100 gadu laikā ūdens aizaugšanas un piesārņotības dēļ Dortmaņa lobēlija ir izzudusi jau vismaz 25 Latvijas ezeros. Vēl tā ir meklējama šur tur Rīgas un Ventspils apkārtnē.

Dortmaņa lobēlija kopumā pasaulē sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā, un, tā kā tā ir tīru ūdeņu suga, tai daudzviet klājas īpaši grūti. Latvijā tā aug tikai dzidros ezeros ar labu gaismas caurlaidību un bez straujām ūdens līmeņa maiņām. Speciālisti norāda, ka cilvēka bezatbildīgas rīcības dēļ Latvijā pēdējās desmitgadēs ir notikusi un arvien notiek strauja ūdenstilpņu piesārņošana un līdz ar to arī aizaugšana, kas veicina sugas izzušanu. Šis ūdensaugs ir iekļauts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, kurā uzskaitītas izzūdošās sugas.

Dortmaņa lobēliju negatīvi ietekmē ūdeņu piesārņošana ar barības vielām jeb biogēnajiem elementiem, kas veicina aļģu savairošanos un ūdenstilpju pastiprinātu aizaugšanu ar ūdensaugiem.