Viena no spilgtākajām personībām Latvijas vēsturē, kas radījusi ap sevi gana daudz mītu, lai tos izpētītu padziļināti, ir hercogs Jēkabs Ketlers. Tieši pateicoties hercogam Jēkabam, Kurzemes hercogistei bija iespēja savu karogu sliet arī Karību jūrā - Tobago un Gambijas salā. Kāda bija viņa dzīve Kurzemes hercogistē un kā viņa vārds izskanēja pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva.

Visdrīzāk hercoga Jēkaba interese par tirdzniecību un aizjūras kolonijām veicināja to, ka Kurzeme kādu laiku bija koloniāla valsts. Grūti pateikt, vai tā būtu, ja viņa vietā būtu cits, vērtē Jakovļeva.

Pirmie kurzemnieki Tobago ierodas 1654. gadā un kolonija pastāv apmēram piecus gadus, līdz pienāk ziņa, ka hercogs Jēkabs nonācis gūstā. Pēc tam viņš mēģina atjaunot politiski savas tiesības un šo koloniju. Bet Jēkaba fortu Tobago jau ieņēmuši holandieši.

Kā hercogs Jēkabs ieguva šo salu, skaidrības nav un diez vai noskaidrosim. Viņš uzskatīja, ka viņam ir tiesības uz šo salu un līdz ar to sūtīja kolonistus, holandieši uzskatīja, ka tas ir viņu īpašums, angļu uzskatīja, ka viņu sala, franči – ka viņu sala...

Dodamies uz Tobago!

Lai arī kurzemnieki Tobago kolonijā 17. gadsimtā saimniekoja salīdzinoši īsu laiku, viņi tomēr ir ierakstījuši savu vārdu šīs salas vēsturē. Kurzemnieku “pēdas” salā atrodamas gan vietvārdos, gan muzejā. Tobago lielākā upe un krāšņākais līcis joprojām nes Kurzemes vārdu, bet salinieku vēstures lappuses daiļo arī kurzemnieku austais linu audums un pat latviešu tautas tērps.

Tobago ir maza sala - 42 kilometri garumā un 10 kilometri platumā, taču tā apveltīta ar pasakainām dabas bagātībām un to apdzīvo mazliet vairāk nekā 60 tūkstoši sirsnīgu iedzīvotāju.

Tobago identitāti ir veidojuši daudzi – salai saimnieki mainījušies desmitiem reižu, tā bijusi gan britu, gan holandiešu, gan franču kolonija, un joprojām šķiet neticami, ka ar savu vārdu šo sarakstu papildina arī mazā Kurzeme. Laikā, kad Tobago ieradās hercogistes kuģi, salu apdzīvoja vietējās ciltis - karībi. Pēc aktīva kolonizācijas procesa salā par galvenajiem iedzīvotājiem kļuva no Āfrikas ievestie vergi. Tā nu lielā mērā salinieku identitāte šobrīd zīmējama ir ne tik daudz Karību reģiona, cik Āfrikas krāsās.

Tobago kultūras dzīvē visspilgtākais notikums ir karnevāls. Tas notiek divas reizes gadā, kad liela daļa salas iedzīvotāju tērpjas krāšņos kostīmos, kā savulaik darījuši vergi, mēģinot atdarināt savus saimniekus. Karnevāls skaļas mūzikas pavadībā notiek vairākas stundas, kamēr krustu šķērsu tiek izstaigāti vietējie ciemati un pilsētas.

Cik krāšņa un daudzveidīga ir Tobago sala, tikpat valdzinoša turienes zemūdens pasaule. Karību jūras dzidrajā ūdenī koraļļi auguši jau tūkstošiem gadu un, protams, šīs salas vizītkarte bruņurupuči. Tie attēloti pat uz hercoga Jēkaba kartēm.

Jūras bruņurupuči šo planētu apdzīvo jau simtiem miljonu gadu. Šie dzīvnieki ir ļoti interesanti – ātri peldētāji, koraļļu un medūzu ēdāji, kas pēcnācējus sāk radīt sasniedzot 25 gadu vecumu. Pēc tik daudzu gadu prombūtnes, bruņurupuči spēj atrast ceļu uz dzimtajām pludmalēm, lai mazuļi nāktu pasaulē tieši šajā vietā. Tā kā dzīvniekus dezorientē spilgta gaisma, tad bruņurupuči izvēlas nākt krastā pārsvarā naktī, slikti apgaismotās pludmalēs. Kā tas notiek, stāsta bruņurupuču pētnieks Hans Filips.

Pārsteigumus Tobago sarūpē arī pati jūra. Piemēram, ir tāda vieta Kaprona baseins – sekla, smilšaina jūras gultnes ieskauta teritorija vairāku kilometru attālumā no krasta. Koraļļu rifu ieskauta šī vieta priecē gan tūristus gan peldēt gribētājus. Ne velti šejienes dzidri zaļais, siltais ūdens pagājušā gadsimta 60. gados savaldzināja Anglijas karalienes Elizabetes otrās māsu princesi Margaretu tik ļoti, ka viņa šai vietai devusi nosaukumu. To gluži vienkārši salīdzinot ar savām kaprona zeķēm, kas tolaik bija retums.

Bet interesantas Tobago ir ne tikai vietas, bet arī cilvēki. Par vides aizsardzību un iedzīvotāju izglītošanu jau gadu desmitiem Tobago rūpējas Patrīcija Terpina. Viņa dzīvo mazā zvejnieku ciematā Šarlotvillē, kas valdzina ar dzīves vienkāršību un nesteidzīgo ikdienu. Taču Patrīcijai ir vēl kāds iemesls, kāpēc viņa šai vieta ir īpaši pieķērusies. Viņas ģimene bija pirmie anglikāņu bīskapi Tobago un šeit ieradās un nopirka īpašumus 1865. gadā.

Lai arī Tobago par Kurzemes koloniju kļuva uz neilgu laiku, pēdas šajā Karību salā ir atstātas dziļas. Izrādās Tobago vardes un bruņurupučus jau vairākus gadus pēta un sargā meitene no Trešo Anna Andrušaite kā bioloģijas studente dodas turp praksē no Glāzgovas universitātes. Anna atzīst, ka viņai vēlme nokļūt Tobago bija jau pirmajā reizē, kad izdzirdēja par šo salu. Tiesa, viņai tas izdevās tikai ar trešo reizi, tāpēc nav brīnums, ka viņas sirdij Tobago ir īpaši iemīļota.

Kā izskatās Tobago līči, kuru krastos reiz piestāja Kurzemes hercogistes kuģi un ko mēs zinām par tiem cilvēkiem, kas kuģoja uz tālo Karību jūras salu - to visu turpmākās sešas nedēļas varēs skatīt Latvijas Televīzijā piedzīvojumu ekspedīcijā “Uz Tobago. Kurzemniekiem pa pēdām”.