"Cilvēki ir mainījuši tērēšanas paradumus, viņi ir spiesti to darīt, vai cilvēki baidās no vīrusa un arī paši izvēlas mazāk tērēt, vairāk pietaupīt," atzīst ekonomisti raidījumā Zināmais nezināmajā.

Kā šobrīd joprojām aktuālā globālā pandēmija ir ietekmējusi ekonomisko aktivitāti gan pie mums, gan citviet pasaulē. Kādus uzvedības modeļus cilvēki šobrīd izvēlas un kādus lēmumus pieņem? Krāt un taupīt vai varbūt tieši pretēji – tērēt savus iekrājumus un, iespējams, pat investēt? Kā neskaidrība ietekmē cilvēku ekonomiskos lēmumus?

"Viena no lietām, ko varam redzēt, ir dati par karšu transakcijām, kas ir ievērojami kritušās. Bet tieši pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas aktivitāte strauji paaugstinājās. Iespējams, tas saistīts ar to, ka cilvēki pirka vairāk, veidoja produktu krājumus varbūt.

Kopš marta vidus ir strauji samazinājies transakciju skaits un apjoms. Apgrozījums Latvijā ir krities par apmēram 20 %, Lietuvā un Igaunijā pat straujāk, jo tur ierobežojumi ir lielāki," skaidro “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Viņa atzīst, ka krīze noteikti ir ietekmējusi visu cilvēku patēriņu.

Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ir jomas, kur tēriņi saprotamu iemeslu dēļ, ir gandrīz vispār apstājušies. Tā ir izklaide, aviācija, ceļošana, viesnīcas, restorāni. Pārtikas veikalos pat nedaudz pieauguši tēriņi.

"Situācija Latvijā būtiski neatšķiras no Skandināvijas, vairākas lielās Skandināvijas bankas publicējušas datus par savu ekonomiku, arī 20-30% patēriņa kritums galvenokārt jomās, kur darbība apturēta," komentē Āboliņš.

Latvieša krāšanas paradumi

Vārdu “krāšana” parasti saprotam tieši finansiālā izteiksmē. Vienam lielāki naudas uzkrājumi, otram - mazāki. Taču, pētot tuvāk latviešu krāšanas īpatnības, redzams, ka nevaram runāt tikai par naudu un ekonomiskiem terminiem. Liela nozīme ir arī sabiedrības ieguldījumam izglītībā, veselībā un citos procesos, kas patiesībā arī ir krāšana, tikai nosaukta atšķirīgos vārdos. Par to, cik Latvijā dažādi krājam un kādi faktori to ietekmē, stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

Varētu likties, ka latvieši vēsturiski bijuši krājēji, jo mums ir izteikums "krāt naudu zeķē"; senčiem vienmēr stāvēja bēniņos nebaltām dienām dažādas lietas, piemēram, zārks; tāpat nodeva meitām pūru mantojumā, vai varam teikt, ka latviešus raksturo krāšanas īpatnība?

"Pēc ekonomikas teorijas spriežot, zārks bēniņos nebūtu krāšana, varbūt nauda zeķe būtu nedrošs investīciju veids, kas nenes peļņu," norāda Aivita Putniņa. "Bet minētais piemērs rāda, ka ne vienmēr tas, ko formālais ekonomikas sektors uzskata par ekonomiku, mājsaimniecību vai cilvēku ikdienas dzīves līmenītiek tā saprasts. Tur varbūt arī rodas lielākā nesaprašanā."

Putniņa norāda, ka 2019. gada SEB bankas dati rāda, ka 22% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus bankās. Šis īpatsvars ir viens no zemākajiem Eiropā.

Putniņa stāsta, lai gan ar krāšanu ekonomiskā skatījumā netiek īsti saprastas kādas lietas, kurās tiek ieguldīts, tieši to lielākoties dara Latvijas iedzīvotāji – iegulda kaut kam vai kāda labā. Te nu arī parādās uzskatu dažādība – kā šo krāšanu saprot ekonomisti un kā – antropologi, un antropologi teiktu, ka uz ekonomikas sektoru mēs nedrīkstam tik šauri raudzīties.

Ja skatāmies tikai uz banku datiem, gribas saprast – vai tiešām cilvēkiem nav uzkrājumu un kur tad nauda paliek? Lai uz šiem jautājumiem atbildētu, mums uz ekonomiku jāpalūkojas kā uz krietni plašāku attiecību tīklu, kas iziet ārpus formālajām ekonomikas robežām. Un tad jau arī tas zārks tiktu ieskaitīts.