Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotais ziņojums Eiropas Komisijai par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli liecina, ka situācija, neskatoties uz realizētajiem aizsardzības pasākumiem, nav būtiski uzlabojusies. Ko darām nepareizi vai nepietiekami un ko valstij un ikvienam no mums vajadzētu darīt vairāk, lai apdraudēto sugu situācija kļūtu labāka, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, Latvijas dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas direktore Ilona Mendziņa.

Lai arī ziņojums liecina, ka situācija nav būtiski uzlabojusies, Gunta Gabrāne norāda, ka nevar paziņot, ka viss ir ārkārtīgi slikti, jo kopumā reģionā situācija ir līdzīga.

Kā Latvijā klājas klinšu ērglim?

Latvijas klinšu ērgļu populācija tiek vērtēta ar 8-10 pāriem, tā ir viena no retākajām ligzdojošo putnu sugām Latvijā. Šo putnu populācija, lai arī ir maza, tomēr ir stabila un pat turpina pieaugt. Kas veicina klinšu ērgļa uzturēšanos šeit un arī kādi faktori nenāk par labu šim putnam, stāsta ornitologs, dabas aizsardzības eksperts un ērgļu pētnieks, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze

Tas, kas izklausās pēc maza izmisuša kucēna ir viens no lielākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem – klinšu ērglis. Šie putni ir plaši izplatīti visa pasaulē, jo īpaši Ziemeļu puslodē un uz šī fona Latvijas populācija ar līdz šim zināmiem 8-10 putnu pāriem izskatās visai niecīga. Taču dabas pētnieki teic, ka putnu skaits ir stabils un varētu pat pieaugt.

Pirms pāris gadiem tika atklāta jauna ligzda Kurzemē un nesen arī Vidzemē. Bet pirms skatām, kāda ir situācija ar klinšu ērgli Latvijā, Jānis Ķuze skaidro, kā Latvijas teritorijā var dzīvot putns, kura nosaukumā ir vārds „klints”?