Cilvēku centieni atrast pierādījumus dzīvībai uz Marsa bijuši tik plaši, ka nereti jēdziens “marsieši” ir apzīmējis jebkādas iespējamās dzīvības formas kosmosā un ticis vērtēts kā sinonīms vārdam “citplanētieši”. Abi šie nosaukumi, protams, vairāk lietoti populārās kultūras kontekstā. Zinātnieku centieni rast pierādījumus dzīvībai ārpus Zemes ir bijuši daudz niansētāki. Taču nu liecības par dzīvību atrastas nevis uz Marsa, bet gan Venēras.

Pavisam nesen pētnieku grupa, kas seko līdzi notiekošajam uz Venēras, paziņojusi, ka uz šīs planētas atrastas liecības par fosfīna klātbūtni. Tā ir gāze, kuru uz mūsu planētas ražo mikroorganismi. Vai tas varētu norādīt uz dzīvības klātbūtni arī uz Venēras, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un Latvijas Universitātes Astronomikas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

“Starship” raķete nākotnē varētu doties gan uz Mēnesi, gan Marsu

Pirms dažiem mēnešiem astronomijas interesentu uzmanības lokā nonāca privātais “SpaceX” kosmosa kuģis, kas veiksmīgi startēja un savienojās ar Starptautisko kosmosa staciju. Bet nu jau kādu laiku tiek runāts par “Starship” jaunu raķeti, kas sekmīgi izturējusi pārbaudes un veikusi lidojumu testus. Drīzumā plānots veikt raķetes izmēģinājumus vēl lielākā augstumā, un tas ļautu saprast, vai šo smagsvara raķeti varētu izmantot kravas un cilvēku nogādāšanai uz Mēness un pat Marsa.

Par jauno “Starship” raķeti un tās pielietojumu vērienīgiem nākotnes plāniem stāsta informācijas tehnoloģiju speciālists, astronomijas entuziasts un žurnāla “Zvaigžņotā debess” redkolēģijas loceklis Raitis Misa.

“Starship” ir uzņēmuma “Space X” un tā dibinātāja Īlona Maska projekts, kas pieteikts jau agrāk un beidzot tiek realizēts. Raitis Misa norāda, ka jaunā “Starship” raķete no tā saucamā sprāgstošā prototipa fāzes ir pārgājusi lidojoša prototipa fāzē. Ko tas nozīmē? Raķešu prototipi tiek metināti no tērauda un pēc sametināšanas tajos tiek sūknēts sašķidrināts skābeklis tik ilgi, kamēr raķetes prototips uzsprāgst, un tas tiek darīts speciāli, lai saprastu, cik izturīga ir raķete.

Tiesa gan, lai raķete, komercvalodā runājot, kļūtu par produktu, ir vēl gana daudz darāms. Tie varētu būt aptuveni divi gadi, līdz patiešām izdotos ar šo raķeti kosmosā nogādāt kravu un tā varētu iesaistīties Mēness apgūšanā. Jaunas raķetes izveide ir ilgs process.

Visi izmēģinājumi notiek pilnībā bez cilvēkiem, bezpilota režīmā. Ja kāda cilvēka iesaiste tomēr notiek, tad komandas raķetei tiek sūtītas attālināti. Lidojuma fāzē visus lēmumus pieņem borta dators. Kā norāda Raitis Misa, tad galvenais šķērslis uz Marsa varētu būt radiācija, tāpēc pirms lidošanas turp būtu jāizdomā kārtīgs vairogs aizsardzibai, un par to jādomā jau laboratorijās.