Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados skandalozais Stenfordas cietuma eksperiments radīja virkni ētisku un zinātnisku pārkāpumu, taču interese par pētāmo objektu un varas attiecībām nav mazinājusies. Hierarhija ir neiztrūkstoša daļa no sabiedrisko būtņu sociālās sistēmas, taču atšķirībā no citiem dzīvniekiem tikai cilvēks spēj tik visaptveroši izmantot savu varu, veidojot miljonu armijas un totalitārus režīmus. Kā mainās mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem brīdī, kad iemantojam varu pār šo cilvēku likteņiem un vai vēlme vardarbīgi pielietot sev doto varu ir kaut kas līdz kam var nonākt ikviens cilvēks konkrētos apstākļos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē klīniskā psiholoģe kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Varas izpausmes vēsturiskā kontekstā 

Viktora Arāja bandas gadījumā propagandas ietekme un bailes par savu ādu, čekistu gadījumā - naids pret Latvijas brīvvalsti un absolūta ticība komunisma ideoloģijai, tā īsi var raksturot to  latviešu  darbību, kuri izrādīja savu pārākumu  nacistiskās Vācijas un  Padomju Savienības  valdīšanas  režīmā.     

Vācu  armijai Ienākot Rīgā 1941.gada 1.jūlijā, nacistu valdības drošības dienests sāk formēt drošības policiju no vietējiem iedzīvotājiem, un priekšgalā izvirzās bijušais policists, jurists un students Viktors Arājs, kura komandā līdz kara beigām  darbojas ap 1500 vīru, kas vēsturē ir iegājuši kā masveidā ebreju iznīcinātāji. 

Kas  veicināja  latviešu  iestāšanos Arāja  komandā, skaidro vēstures  doktors Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un pēcdoktorantūras projekta "Pārvērtējot bezvalstikuma pieredzi: pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)” pētnieks Uldis Neiburgs.

Ja  var  daļēji saprast  ēsmu, uz kuras uzķērās Arāja komandas vienībā esošie - tātad lieliskas  propagandas dzirnavas, kas samala kritisko domāšanu, izdzīvošana un karjera un tas viss notika kara apstākļos, tad kas bija tas dzinulis, kas latviešiem miera laikā lika darboties padomju drošības izpildvarā - čekas rindās? Skaidro Okupācijas muzeja vēsturniece un čekas darbības pētniece Inese Dreimane. 

„Čekisti par savu  darbu  ne toreiz drīkstēja runāt, ne tagad viņi to labprāt dara. Viņi  nečupojas ar  bijušajiem un esošajiem kolēģiem," čekas darbības aizkulises skaidro Inese Dreimane. Iespējams šī slepenība par ieņemamo  amatu un aizliegums palepoties ar sasniegumiem savējo vidū, rezultējās agresijas izlādē, brutāli piekaujot vai psiholoģiski spīdzinot savus upurus.