Vasara ir laiks, kad virs galvas mums tiek piedāvātas aizvien jaunas izrādes, jo pelēkās svina debesis ir nomainījis zils debesu jums, kur tad mākoņi saveļas visdažādākajās formās. Pēdējā laikā arī sociālajos tīklos cilvēki publicē dažādu, agrāk neredzētu formu mākoņu fotogrāfijas un ir nedaudz pārsteigti. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kā un kāpēc mākoņi rodas, kā tie atšķiras un kā tos var vai nevar ietekmēt cilvēks. Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna un fizikas skolotājs Valdis Zuters.

Kā veidojas lodveida zibens?

Zibens šautras debesīs būs redzējis katrs, bet, ja runājam par lodveida zibeni, tik precīzu datu gan nav. Drīzāk ir atsevišķu aculiecinieku vērojumi, piezīmes no zinātnes vēstures lappusēm un pat mākslas darbi ar mirdzošu lodi. Šī lode var parādīties debesīs, bet citu reizi - ripot pa zemes virsu dažādos lielumos un dažādās krāsās. Kāpēc zibens var veidoties lodveida formā un vai tas cilvēkiem uz zemes būtu bīstams, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes lektors un lāzera centra pētnieks Artūrs Mozers.

Lodveida zibens teorētiski varētu veidoties mājās, kamēr darbojaties virtuvē, tomēr pētnieks norāda, ka elektriskajiem laukiem, kuros uzkrātos elektriskais lādiņš no mājās esošām ierīcēm, jābūt pietiekami lieliem, lai rastos lodveida zibens. Visticamāk, ka interneta rūteris mājās šādu elektrisku lauku neradīs. Bet lodveida zibens parādība ir konstatēta arī lidmašīnas iekšpusē, un Artūrs Mozers piemin divus konkrētus gadījumus. Vienā no tiem lidmašīna lidoja cauri mākoņiem negaisa laikā, kad bija spēcīga zibeņošana, un šeit tad ārējie apstākļi sekmējuši lodveida zibens rašanos; otrā gadījumā negaisa nebija, taču veidojās migla.

Ziņas par lodveida zibens parādību saistītas arī ar traģisku notikumu 18. gadsimtu vidū, kad Pēterburgā, Krievijā, eksperimenta laikā ar lodveida zibeni saskāries zinātnieks Georgs Vilhelms Rihmanis.

Lodveida zibens turpina nodarbināt zinātnieku un pat radošās jomas pārstāvju prātus. Starp citu, šo parādību ar tieši tādu nosaukumu „Lodveida zibens” savā darbā atainojis izcilais latviešu gleznotājs Auseklis Baušķenieks 1982. gadā. Artūrs Mozers ir pārliecināts, ka kādā brīdī mīkla, kas saistīta ar lodveida zibens novērojumiem, tiks atminēta.