Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina šīs nedēļas laikā ekskursijās kopā ar vēsturniekiem iepazīt Vecrīgas vēsturi. Tās ielas, nami, mīti un leģendas nes gadsimtiem senas liecības par Rīgas seno dzīvi un aizvien ir viena no aizraujošākajām vietām Latvijā gan vietējiem, gan tūristiem. Astoņu gadsimtu senā vēsture padara Vecrīgu par vienu no aizraujošākajām un vizuāli neparastākajām vietām Baltijas reģionā. Mēris, kari, laicīgā un garīgā vara, tirdzniecības uzplaukumi un dzīve upes krastā – Vecrīgas dzīve ir bijusi tik dažāda gadsimtu griežos un vēl aizvien ir daudz interesanta tās vēsturē. Iepazīstam Vecrīgas mītus un leģendas, skaidrojam, cik liels ir patiesības grauds tajos, kā arī iepazīstam Vecrīgas ielas, Rīdzenes upi un visu citu zināmo un nezināmo par Vecrīgu. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pārstāve Irēna Strēle.

Vecrīgas torņu mūzika viduslaikos

Viduslaikos un renesanses laikmetā gan zvanu, gan tauru skaņas no pilētas baznīcu torņiem ieskandināja kādus svarīgus notikumus, kā arī brīdināja par nelaimēm – ugunsgrēkiem, plūdiem vai ienaidnieka uzbrukuma draudiem. Ar laiku šie, tā teikt, skaniskie signāli attīstījās un kļuva gan par pavadošu instrumentālu skanējumu dziesmām, gan arī par patstāvīgiem muzikāliem skaņdarbiem. Kāda bija Rīgas torņu mūzika viduslaikos, stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa.