Veci meži ir nevajadzīgi sapuvuši koki - šādi komentāri izskan sociālajos medijos kā reakcija uz plāniem izcirst vecus mežus, lai stādītu jaunaudzes un veicinātu CO2 uzņemšanu no atmosfēras. Vai veci meži tiešām nespēj uzņemt CO2 pietiekamos apjomos un tos vajag aizstāt ar jauniem kokiem? Un kas notiek meža oglekļa apritē, ja mežu izcērt, skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas zinātņu doktors Viesturs Ķerus un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors Āris Jansons.

21. novembrī pie Ministru kabineta norisinājās klusais protests pret Klimata un enerģētikas ministrijas ideju izcirst vecos mežus, lai to vietā stādītu jaunaudzes, ar mērķi vairāk uzņemt ogļskābo gāzi jeb CO2. Par šo tematu veidojās arī asas diskusijas sociālo mediju vidē, vēlāk gan ministrs Kaspars Melnis minējis, ka “neviens neplāno vienkārši izcirst vecus mežus tāpat vien”. Tomēr, reaģējot uz gadiem ilgām diskusijām par emisijām un veciem mežiem, raidījumā Zināmais nezināmajā aicinām pētniecībai sniegt savu vērtējumu - vai vecu mežu likvidēšana un aizstāšana ar jaunaudzēm varētu veicināt emisiju uzņemšanu? Un kādas blakus parādības būtu šādām rūgtām zālēm cīņā pret CO2?

"Tas, kāpēc joprojām plāns rada bažas, viens, ka nav saprotams, ko šis plāns vispār paredz. Otrs ir, ka, runājot par problēmām, tiek teikts, ka mums piesaiste mežos, samazinās tāpēc, ka mums meži noveco, kas nav patiesība. Piesaiste mums samazinās tāpēc, ka pieaug ciršanas apjomi, kas savukārt plānā nav minēts. Līdz ar to jau runājot par problēmām, tiek vainoti veci meži, un veco mežu izciršana, vai nākotnes vecu mežu nerašanās drīzāk slēpjas zem tā, kas ir mērķtiecīga meža apsaimniekošana, vai kā to nosauc," analizē Viesturs Ķeris.

"Bet tas, kas ir jāpatur prātā, ka šobrīd vecos mežus Latvijas likumdošana, ja vien tie nav mikroliegumos vai citādi aizsargāti, ļauj izcirst, un šie vecie meži jau tiek izcirsti neatkarīgi no šī plāna. Jautājums ir par argumentiem, kā mēs attaisnojam to."

"Ja mēs atgriežamies pie pamata jautājuma par to, kā ar mežu vai mežsaimniecību, vai meža sektora devumu var nodrošināt kaut ko labu oglekļa uzkrājumam, arī tai skaitā jau pieminētā plāna kontekstā, tad jāsaprot, ka tur ir virkne priekšlikumu, ko varētu darīt, un tie ietver galvenokārt trīs lielās komponents, kā mēs varam palīdzēt caur meža ekosistēmu, kā sabiedrība var sasniegt mērķi, kas ir klimata pārmaiņu mazināšana," norāda Āris Jansons. 

"Viens komponents ir uzturēt vai saglabāt šo piesaistīto oglekli, kas ir augsnē, otrs komponents ir nodrošināt aktīvu oglekļa uzkrājumu kokaudzē, gan dzīvojot kokos, biomasā, gan atmirušā koksnē, un trešais komponents ir mēģināt izdomāt, ko mēs vislabāk varam darīt ar to koksni, kas nonāk ražošanā," skaidro Ārīs Jansons. "Tādā veidā, lai viņa iespējami ilgi saglabātos dažādos produktos un nenonāktu tās piesaistītais obelisks atpakaļ atmosfērā. Tātad papildus vēl pielikt klāt to komponenti arī, kas notiek ar kokiem pēc tam, kad viņi nonāk ražošanā vai kļūst par dēļiem, vai kļūst par kaut ko citu. Mēģināt viņus iespējami ilgi saglabāt tajā stadijā un nepalaist atpakaļ atmosfērā. Ir dažādi šie priekšlikumi, katram viņam ir kaut kādas priekšrocības, trūkumi, iespējas īstenot lielāka, mazākā platībā. Un tos kompleksus vienkārši ļoti loģiski šobrīd ir nonācis tajā diskusiju stadijā, visi priekšlikumi ir jāskata, kurus no viņiem ir un cik lielā mērā iespējams īstenot."

Kā koki cīnās ar vēja un sniega radītiem postījumiem

Apsei ir labi izstrādāts slodzes amortizēšanas mehānisms - jo vairāk vējā drebinās lapas, jo mazāka vēja slodze ir pašam stumbram. Kā koki pielāgojas, lai turētos pretī vējam vai sniegam, par to saruna ar mežzinātņu doktoru, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieku Oskaru Krišānu.

Pētnieks skaidro, ka kokiem ir sava kapacitāte, cik tie var noturēt sniegu savos zaros un koki cenšas pielāgoties videi, kurā tie aug. Vieniem ir izturīgāka  sakņu sistēma, citiem – zaru vainags, un tāpat kā mēs trenažieru zālē vai kādā citā veidā trenējam un stiprinām savus muskuļus, tā arī koki  trenē savu izturību. Bet kā tie iztur snieglauzes, snieglieces, vējgāzes vai vējlauzes? Mežzinātņu speciālists teic, ka vienkāršāk būtu pieturēties pie diviem galvenajiem apzīmējumiem – vēja vai sniega izraisīti  koku bojājumi.