Pasaulē ir dažādas diētas, uztura principi, kuriem cilvēki seko ne tikai pieejamības, sezonalitātes vai tradīcijas vadīti, bet arī veselības, ētikas un arī citu ar fizisko veselību nesaistītu iemeslu dēļ. Viena no populārākajām uztura koncepcijām jau gadu tūkstošiem ir veģetārisms – dažādi diētas paveidi, kas paredz lielāku vai mazāku dzīvnieku izcelsmes produktu ierobežošanu. Pitagorieši Antīkajā pasaulē, mūki, slavenas personības, kas dažādu iemeslu dēļ izvēlējās dzīvnieku pasaules produktus neēst. Kas mudināja cilvēkus pievērsties veģetārismam dažādos laikos, kad šī kustība nebija tik visaptveroša kā mūsdienās, un laika gaitā veidojusies izpratne par uzturu bez dzīvnieku produktiem, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dzīvnieku aizstāvības projekta "Zootehnikums" veidotājs Sandris Ādminis. Viņš pastiprināti interesējies par veģetārisma vēsturi.

Saistībā ar veģetārismu senākās atrastās liecības ir apmēram 2500 gadus senas un tās fiksētas dažādos pasaules reģionos – Āzijā, Senajā Grieķijā.

Pitagora vārds saistās ar matemātiku un filozofiju, bet viņš arī saviem sekotājiem licis saprast, ka nav labu iemeslu upurēt dzīvniekus, ēst viņus, jo

pitagorieši uzskatīja, ka tas pret veselo saprātu, jo uzskatīja, ka dzīvās būtnes ir ar dvēselēm un tās pārceļo. Ja ēd dzīvnieku, iespējams tika nogalināts kāds, kas iepriekšējā dzīvē bija tavs sencis. Tas bija apmēram 6.-5. gs. p.m.ē.

Veģetārisma galvenā motivācija bija ķermeņa šķīstība, tīrība, distancēšanās no pasaulīgās dzīves pārmērībām. Salīdzinoši vēlāk parādījās dažādi gaļas produktu analogi un tā vairs nav askēze. Tas kļuvis par normu kopš viduslaikiem.

19. gadsimtā Eiropā un ASV parādījās dažādas sabiedrības reformu idejas, cilvēki aizdomājās par veselīgāku dzīvi un kā dzīvot saskaņā ar dabu, iestājās pret žūpību. Cilvēki sanāca kopā un veidoja biedrības un komūnas, kas apvieno līdzīgi domājošos, arī izdod pavārgrāmatas, kopīgi audzē pārtiku.

Latvijā jau 1850. gados vācu avīzēs minēts veģetārisms vairākos rakstos, tad arī latviešu avīzēs paradās informācija. Biedrības parādās 20. gadsimta 20. gados – Rīgas veģetārisma biedrība nodibināta 1927. gadā.

Veģetārisma ētiskais moments iezīmējas pēc Otrā pasaules kara. Tas varētu būt saistīts ar industriālās lopkopības ieviešanu. Tāpat pēc kara strauji attīstījās cilvēktiesību idejas.

Lielākoties veģetārieši bijuši brīvdomātāji ar atšķirīgiem no sabiedrības uzskatiem. Bijuši lecīgāki, drosmīgāki runājuši par lietām, ar ko negrib samierināties.

RNS jeb ribonukleīnskābes izpēte palīdz izstrādāt jaunu ķīmijterapijas veidu audzēju ārstēšanai

Visai bieži raidījumā Zināmais nezināmajā esam runājuši par DNS jeb dezoksiribonukleīnskābi, kas ir teju visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātāja, bet retāk esam aplūkojuši RNS jeb ribonukleīnskābi, kuras molekulām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā. Plašāk stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieks un Bioloģijas fakultātes doktorants Kārlis Pleiko, kurš pēta, kā minētās RNS molekulas nākotnē var palīdzēt audzēju ārstēšanā.

Jau pirms diviem gadiem Kārļa Pleiko vārdu varēja lasīt ziņās par to kā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieki strādā pie nieru audzēju ātras un precīzas agrīnās diagnostikas metodes, kas nākotnē varētu būtiski uzlabot to ārstēšanu. Nieru karcinoma ir devītais izplatītākais audzējs pasaulē, un šobrīd Kārlis pēta, kā, pateicoties RNS molekulām šādu audzēju varēt efektīvāk ārstēt ar ķīmijterapiju, un uz tāfeles viņš ir uzzīmējis dažādus aplīšus un tādus kā puzles gabaliņus, lai vieglāk varētu saprast šo pētījumu.