Kopumā attieksme ir visai egocentriska, jebkurā gadījumā tas, cik es personiski kādu apdraudu, ir mazāks, nekā tas, cik šī cita grupa mani apdraud. Tas bija redzams, sākot pat ar ģimeni: es apdraudu savu ģimeni mazāk, nekā man ģimene apdraud mani, ar pētījumu “Covid-19. Skats no ielas” raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes vadošais pētnieks un maģistrantūras programmas "Sociālā antropoloģija" vadītājs Klāvs Sedlenieks.

Pētnieku uzmanības loka šajā laika ir ne tikai pētījumi, kas saistīti ar pašu Covid-19 izcelsmi vai slimības norises gaitu, bet cilvēku attieksmi pret to. Tam cik nopietni vai nenopietni uztveram aicinājumus distancēties, ir cieša saistība ar to, kādi ir mūsu uzskati un pārliecība par to, kā un vai mēs varam saslimt.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņiem pašiem ir samērā neliela varbūtība saslimt ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un slimotāji būs citi. Par to liecina nesen veiktais pētījums “Covid-19. Skats no ielas”.

"Mums kā cilvēkiem piemīt tendence uzskatīt, ka mēs spējam vairāk ietekmēt neietekmējamas lietas. Mēs pārspīlējam pakāpi, kādā spējam kaut ko ietekmēt," analizējot pētījuma rezultātus, skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un Psiholoģijas nodaļas vadītājs Ivars Austers.

"Ja ir jāatbild uz jautājumu, kāda ir varbūtība pašam saslimt, un uz jautājumu, kāda varbūtība citiem saslimt, lielas izlases gadījumā abiem rezultātiem vajadzētu sakrist. Visam vajadzētu rezultēties pie vidējā līmeņa, bet tā nav," norāda Austers. "Absolūtos skaitļos rēķinot, viens cilvēks saka, ka viņa varbūtība saslimt gandrīz 5 punkti desmit punktu skalā. Ja prasa par citiem, tas ir atšķirīgi. Tas ir virs 6 punktiem. Var šķist niecīgi, bet atšķirības ir statistiski nozīmīgas."

Sedlenieks min, ka pētījumā arī jautāts cilvēkiem, cik lielā mērā viņiem šķiet, ka ir pašiem jāievēro piesardzības pasākumi, saskaroties ar dažādām cilvēku grupā. No otras  puses, cik lielā mērā viņiem šķiet, ka viņi paši šīs grupas apdraud.

"Tas, ko novērojām, un tas ir pētījumā svarīgākais, ir pieņēmums, ja kāds cits cilvēks man ir tuvāks sociālā un fiziskā veidā, jo man no viņa mazāk ir jābaidās," atklāj Sedelenieks.

"Respektīvi no tuviniekiem man īpaši nav jāpiesargājas, no radiniekiem mazliet vairāk, no darba biedriem vēl vairāk un tālāk draugi, paziņas, kaimiņi, nepazīstami cilvēki. Bet uzskats ir, 95% saka, ka jāievēro milzīga piesardzība, saskaroties ar ārzemniekiem un cilvēkiem, kas atgriezušies no ārzemēm."

Cilvēkiem ir iespaids, ka nesaslims esot saskarsmē ar pazīstamiem cilvēkiem. Taču Sedlenieks norāda, ka tā ir maldīga kontroles iespēja un pieņēmums, ja mūsu draugi piesargājās, ja mūsu draugi ievēro nosacījumus, no viņiem droši vien nevaram iegūt šo slimību.

"Pierastās lietas ir mazāk biedējošas. Tā ir pozitīvā puse. Negatīvā - mēs pārspīlēsim to, cik lielā mērā šie ļaudis var mūs apdraudēt," atzīst Austers.

Sedlenieks skaidro, ka veikts divpakāpju pētījums, aptaujājot iedzīvotājus intervijās, un, balstoties uz intervijās dzirdēto, izveidoja reprezentatīvu kvantitatīvo aptauju, lai saprastu, cik izplatītās ir lietas, kuras novērotas.

Savukārt Austers norāda, ka aptaujā demogrāfiskām kategorijām ir relatīvi maza nozīme, kā cilvēki domā par to, kas notiek gan viņu dzīvē, gan kopumā attiecībā uz Covid-19 pandēmiju. Tas nenozīmē, ka viedokļi ir viendabīgi, bet tās nav klasiskās demogrāfiskās kategorijas, lai sīkāk aprakstītu atšķirības atbildēs, un tas ir svarīgs rādītājs.

Latvijas Universitātē varēs apgūt epidemioloģiju

Kas ir epidemiologs? Nē, tas nav tikai speciālists par tādām slimībām, kā šībrīža aktualitāte – Covid-19, bet gan zinātnieks, kurš pēta dažādu komponentu iespaidu uz cilvēka veselību. Kāds ir epidemiologu pētījumu lauks un šī gada rudenī apgūt studenti Latvijas Universitātē, stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore un jaunveidotās maģistra studiju programmas “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” direktore Liliāna Civjāne.

Pirms trīs gadiem tika sākts darbs pie jaunas mācību programmas un šī gada septembrī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē tiks uzņemti studenti šajā jaunajā nozarē, proti, “Epidemioloģijā un medicīniskajā statistikā”.

„Laikā, kad pasaule dzīvo pandēmijas ēnā, varam maldīgi iedomāties, ka tik bieži piesauktais epidemiologs ir tikai cilvēks, kurš pēta epidēmiju un skatās saslimstību un mirstību. Patiesībā epidemioloģija ir daudzpusīga zinātne, kurā tiek veikti medicīnas pētījumi, lai iegūtu šos mērāmos rezultātus. Pētniecības epidemiologi veic dažādus pētījumus ne tikai par slimībām, bet par visiem faktoriem, kuri varētu būt saistīti ar cilvēka veselību, piemēram, par apkārtējas vides ietekmi, dzīves kvalitāti,” teikts presei izplatītajā materiālā par šo studiju programmu.

Kā izpaužas epidemiologa pētniecības lauks, stāsta Liliāna Civjāne.