Nule kā Latvijas Dabas fonds atklājis putnu tiešraižu sezonu un nu līdzās visu gadu novērojamajam jūras ērglim un ūpim, varam lūkoties arī tajā, kas notiek vistu vanaga ligzdā Rīgā, mazo ērgļu ligzdās Zemgalē, melnā stārķa ligzdā Siguldas novadā un arī zivjērgļa mājvietā Kurzemē. Jau nosauktajiem putniem nedēļas nogalē varētu pievienoties vēl kāds ļoti reti redzams putns. Kurš tas būs un ko mēs zinām par šiem putniem, kuru ikdienai varam sekot līdzi attālināti, iepazīstina ornitologs un Latvijas Dabas fonda eksperts Jānis Ķuze.

Jāņis Ķuze skaidro, ka šobrīd ir pieslēgtas astoņas tiešraides kameras, jaunākā no tām ir vistu vanaga ligzda Rīgā. Vēl ir plānots pabeigt tiešsaistes sistēmas būvēšanu pie melnās klijas ligzdas, kura atgriezīsies tuvākajās nedēļas, tapat aprīlī arī atjaunos tiešraidi no Raķupes, no upesnēģu nārsta vietas.

Tākā aktīvākais rosīšanās laiks ligzdās vēl priekšā, arī interesantākais vērošanas laiks vēl mazliet jāpagaida.

Jaunatklāti objekti Latvijas dabā

Neēdama parazītiska sēne, izcili skaista piepe, kas pieder pie ļoti retām un apdraudētām sēnēm un sens  pilskalns Kurzemē - tādi ir dabas skaitīšanas dati par pagājušo sezonu. Tuvāk par šīm interesantajām atradnēm un dabas skaitīšanas trešās sezonas datiem stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirekors Andrejs Svilāns.

Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir saņemtas vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai retu sugu jaunām atradnēm. Kopumā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu citām retām sugām, tā var lasīt Dabas aizsardzības pārvaldes martā sākumā izplatītajā paziņojumā.

Šajā sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē konstatēts jauns savvaļas ziedaugs – smaržīgais ancītis, divas jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl viena lielās kosas atradne.

Tik tālu DAP dotie dati, bet parastam, neizglītotam dabas mīlim interesants šķiet fakts, ka dažas šīs atradnes ir sīksīki milimetru lieluma audziņi un līdzas tiem pamatīgs pilskalns, kuru, starp citu, arī tikai zinātājs var pamanīt. Šo pilskalnu, kas atrodas Dundagas novada Kaļķos, atklāja biotopu eksperte, kas arī piedalās šajā dabas skaitīšanas projektā, Rūta Abaja.