Kā mēs komunicējam par veselības jautājumiem un kāpēc ir tā, ka, lai arī mēs zinām, kā būtu jārīkojas, lai izvairītos no riska saslimt, piemēram, ar konoravīrusa izraisīto slimību, ne vienmēr tā rīkojamies, vērtē Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece un docente Anda Ķīvīte-Urtāne un RSU maģistra studiju programmas docētājas veselības komunikācijā Vita Savicka un Gunta Freimane.

"Neliels pētījums rāda, ka cilvēki apzinās, ka šī situācija ir bīstama un tāpēc pakļaujas norādījumiem, bet bīstamais ir tas, ka cilvēki paši izvēlas kādas stratēģijas, kāpēc un kā varētu noteikumus neievērot," atklāj Vita Savicka, skaidrojot cilvēku rīcību šajā ārkārtas situācijas laikā.

Pētījums parāda, ka cilvēki sagaida novērtējumu tam, ka dzīve ir grūta un viņi pakļaujas nosacījumiem, ko izvirzījusi valdība, viņi arī gaida kādu uzslavu.

"Pārsteidzoši, ka cilvēki daudz meklē informāciju ārzemju avotos. Ar to informāciju, ko piedāvā Latvijas mediji, nepietiek. Tas ir arī pozitīvs aspekts, ka cilvēki grib zināt, grib būt aktīvi un izpētīt," uzskata Savicka.

Tāpat pētījums rāda, cik svarīgas ir pareizas uzvedības maiņas instrukcijas, cilvēki norādījuši, ka ir vajadzīgi skaidrojumi un instrukcijas par vienkāršām lietām. To apliecina arī starptautisks zinātnisks pētījums, ka vienkāršās instrukcijas ir jāatkārto līdz 25 reizēm, lai tās iegūtu efektu.

"Šobrīd jau parādās tas, ka sabiedrība pieprasa dažādus scenārijus, pat pieļauj, ka vadība var tos nezināt, var kļūdīties. Tiek pieprasīta informācija, kas var arī nebūt patiesa, pāri visam šajā komunikācija ļoti tiek sagaidīta līdz galam godīga rīcība un atbildes pat tajā brīdī, ja komunikatoriem nav īstas pārliecības par teiktā saturu un nav zināms, vai prognozes īstenosies," atzīst Savicka.

Cīņa pret holēras izplatību 19.gadsimtā

Aizliegums pulcēties uz bērēm, naudas dezinfekcija hlorkaļķī vai etiķī, mērenība ēšanā un alkohols kā profilaktisks līdzeklis - tā 19. gadsimtā cīnījās pret holeru, kura laikā no 1816. gada līdz 1925. gadam aptvēra visu pasauli un izraisīja lielu mirstību. Kā tolaik zinātnieki meklēja vakcīnu pret šo sērgu un kā holera izpaudās Latvijas teritorijā, stāsta stāsta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste Inga Vigdorčika.

Koleru var dabūt tikai no ūdens, bet, ja cilvēks dzer alu, tad viņš ar koleru nesaslimšot – tā 19. gadsimta otrajā pusē uzskatīja neviens vien cilvēks. Cik tālu tas bija attaisnojums alus dzeršanai, cik piesardzības pasākumi pret šo sērgu, tagad grūti spriest, bet katra ziņā alkohola lietošana kā aizsardzība pret šo bīstamo zarnu infekcijas slimību, kas vēsturē vairakkārt ir izplatījusies pār plašiem reģioniem pasaulē, bija viens no profilakses pasākumiem. 19. gadsimtu mēdz dēvēt pa holeras gadsimtu un šīs slimības parādīšanos Eiropā saista ar tirdzniecības attīstību, kad no dienvidaustrumu Āzijas zemēm to atveda tirgotāji.