Sērijas "Latvijas vēstures mīti un versijas" astotā grāmata "Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?". Grāmatā aplūkoti ceļi, kādus veidojuši senāk austrumslāvi, mūsdienās krievi Latvijas teritorijā; kādas bijušas saiknes, ietekmes un intereses šajā reģionā.
Skaidrs, ka viena raidījuma ietvaros par visiem laikmetiem izrunāt nespēsim, tāpēc esam nolēmuši pievērsties kādam Latvijas vēsturē mazāk zināmam periodam Krievijas kontekstā – pašiem pirmsākumiem līdz pat skaidri redzamai Krievijas ekspansijai 19. gadsimtā.
Vai līdz 18. gadsimtam Latvijā vispār bija manāma krievu kopiena un kurā brīdī Krievijas ekspansija Baltijā sāka vērsties plašumā. Skaidro vēsturnieki: Andris Šnē, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, un Gvido Straube, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors.
Grāmatas tapšanā piedalījušies vēsturnieki Andrejs Gusačenko, Mārtiņš Mintaurs, Nadežda Pazuhina, Gvido Straube, Andris Šnē un žurnālists Māris Zanders, tā veltīta latviešu kā nācijas un Latvijas kā teritorijas attiecībām ar krieviem (sākotnēji – austrumslāviem) un Krieviju no viduslaikiem līdz padomju okupācijai, atsevišķas nodaļas veltot vecticībai un pareizticībai Latvijā un krievu baltajiem emigrantiem starpkaru posmā.
Izdevusi izdevniecība "Aminori".
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Literatūra
Komentāri (5)
Jā, es atradu ierakstu - https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labrit/vesturnie ks-gatis-krumins-analize-psrs-okupacijas-ietek mi-uz-lat.a200657/
Bet varbūt viņu varētu atsevišķi uzaicināt kādreiz
Ja ir kāda tēma raidījuma, kas specifiski saistīta ar viņa pētījuma lauku, interesēm
Paldies
Autori - lūdzu uzaiciniet arī viņu, Gati Krūmiņu , pastāstīt par savu pētījumu
---Krievi savu pašnosaukumu iemācījās padomju laikos, tāpēc, ka tikai padomes ieviesa obligāto pamatizglītību. Pirms tam viņi paši sevi sauca par pareizticīgajiem.
---Iespējams pārāk zemu ir novērtēta vecbulgāru (baznīcslāvu) valodas loma mūsdienu krievu, ukraiņu, baltkrievu valodas tapšanā. To caur Kijevas kņazisti ir izdevies uzspiest tam cilšu kokteilim, kas runāja četrās valodu grupās, jo laikam vārdu krājums bija lielāks.
---Katrīna II pavēlēja Kijevas kņazisti pārsaukt par Kijevas krievzemi.
---Uz Novgorodu ielūgtajiem vikingiem bija dzelzs ieroči, Novgorodā bronzas ieroči.
---Romanovu dinastija esot izmantojusi varjagu pašnosaukumu rusj . No vārda Prussia izveidojusi vārdu Russia. Viņiem nepatika apzīmējums moskovīti- moskaļi.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X