Kas ar vēju notiek Latvijā klimata pārmaiņu dēļ? Viens ir skaidrs - vēji kļūst lēnāki. Ne ļoti, bet tomēr. Un izrādās, ka zinātniekiem un klimatologiem pētīt vēju ir krietni sarežģītāk, nekā, piemēram, gaisa temperatūru un tās izmaiņas.

Vēji kļūst lēnāki un tas rada neizprati pētniekos. Nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. 

Latvijā jārunā par vidējo vēja ātrumu, kas, kā parasti, ir grūti izprotami un sajūtams. Bet klimata pētījumi rāda, ka references periodā no 1961. līdz 1990. gadam vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,5 metri sekundē. Pēdējā trīsdesmitgadē - no 1991. līdz 2020. gadam - tie ir trīs metri sekundē, samazinājums par 0,5 metriem sekundē. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone saka, ka nav liels samazinājums, bet, ja skatāmies procentuāli, tie ir aptuveni 15%, kas ir starp šīm divām trīsdesmitgadēm samazinājušies. 

Nav varbūt pilnībā korekti salīdzināt ar citiem parametriem, bet, piemēram, nokrišņu pēdējā trīsdesmitgadē par 4,4 procentiem vairāk, un to mēs uzskatam par gana lielu kāpumu. Bieži runājam, ka klimata pārmaiņu dēļ kopumā nokrišņu daudzums pie mums palielinās. Tā kā vēja ātruma samazinājums par 15% tomēr ir gana redzams.

Raugoties tālākās prognozēs, Dace Zandersone no Meteoroloģijas centra stāsta, kā klimata pārmaiņu scenārijos izskatās, kas ar vidējo vēja ātrumu notiks, ja tas līdz šim ir diezgan stabili nedaudz samazinājies, kas notiks tālāk.