Latvijas zinātnieki arī pēta, kā ar datorsimulāciju palīdzību var noskaidrot, vai un kā konkrētā telpā, ņemot vērā dažādus zināmus lielumus var izplatīties kā Covid-19, tā droši vien arī citi vīrusi. Kā tas notiek un kur vēl šīs tehnoloģijas varētu izmantot? Ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns, profesoru Guntis Arnicāns.

"Interesējamies par vīrusa izplatību gaisā. Simulācijās konstatēts, ja vienkārši cilvēks sēž un elpo, viņš izplata vīrusi relatīvi ļoti maz. Ja cilvēks runā normālā balsī, attiecībā pret klusēšanu padsmit reizes pieaug vīrusa izplatība," skaidro Guntis Arnicāns. "Ja kāds cilvēks klepo, tad tas attiecībā pret runāšanu ir padsmit reizes vairāk. Ja kāds nošķaudās, tas ir padsmit reizes vairāk par noklepošanos.

Starpība starp to, ka cilvēks vienkārši sēž un klusē un kāds nošķaudās, ir miljons vai tūkstošs reižu un tā ir milzīga starpība."

Pētnieks norāda, lai veiktu simulācijas, ņem vērā telpas parametrus - temperatūru un mitrumu. Konstatēts, ka augstākā temperatūrā un lielākā mitrumā vīruss izplatās sliktāk. 

"Sēžot mitrā pirtī uz lāvas inficēšanās ir daudz vārgāka, nekā ziemā neapkurinātās telpās ar sausu gaisu," norāda Guntis Arnicāns.

Balstoties uz iegūtajiem datiem, zinātnieki izveido vīrusa riska līmeni. Riska līmenis ir atkarīgs no temperatūras, mitruma, CO2 gaisā. 

"Mēs mēģinām sarēķināt, ja starp cilvēkiem ir inficētais, tad pie kādiem parametriem konkrētā telpā, balstoties uz citiem pētījumiem, riska līmenis inficēties ir 1, 2, 10 vai 50%," turpina Guntis Arnicāns. "Sekojot līdzi telpas izmaiņām, izmantojot sensoru mērījumus, varam veikt prognozi, cik riskanti ir atrasties šajā telpā un attiecīgi brīdināt cilvēkus."

Pētījums noslēgsies jau šī agda beigās. Pēc tam vēl trīs mēneši ir atvēlēti pētījumiem un pārbaudēm.

"Mums plāni ir plašāki - iet tālāk, attīstīt klimata uzraudzīšanu telpās. Mērķis ir, ja atradīsim variantu, kā varam uzturēt labu klimatu telpās Covid-19 laikā, mēs arī piedāvāsim labu variantu pret visām citām respiratorām slimībām un vienkārši uzturēt labākus darba apstākļus un līdz ar to labāku veselību. Nekāds punkts nebūs. Tas būs kārtējais starpfinišs," atzīst Guntis Arnicāns.

Latvijas zinātnieki iesaistās viedo māju koncepta attīstīšanā

Aizvien biežāk saskaramies ar tādu vārdu salikumu kā “viedie risinājumi”. Gan pētnieku, gan sadzīves pakalpojumu vidē tiek runāts par viediem ceļiem, kā arī par viedām mājām. Šādas viedās jeb gudrās mājas jau šobrīd izmanto patērētāji. Kāpēc un ko viedās mājas varētu piedāvāt nākotnē, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns, profesors Jurģis Poriņš.

Viedās mājas Latvijā pazīst jau aptuveni 10 līdz 15 gadus, bet līdz ar tehnoloģiju attīstību vairāk sāk runāt gan par šādu jēdzienu, gan viedo māju sniegtajām iespējām. Te gan jāsaka, ka viedās mājas nav gluži tas pats, kas robots mājas uzkopšanai vai arī automātiski iestatīta veļas mašīna. Viedo māju gadījumā drīzāk saprot veselu sistēmu mājas vai dzīvokļa aprīkojuma vadībai.

Latvijā šobrīd visbiežāk tiek izmantoti temperatūras un mitruma regulācijas risinājumi, kā arī drošības sistēmas. Pētniecība šajā nozarē notiek arī Rīgas Tehniskās universitātes lietu interneta laboratorijā, un izskatās, ka nākotnē, izmantojot 5G tehnoloģiju, būtu iespējams mājas apstākļos energoefektīvi lādēt savu elektromobili, un tālāk jau varētu runāt ne tikai par viedām mājām, bet arī viedu pilsētvidi un reģionu.