Ķērcieni, svilpieni, treļļi un garas sarežģītas dziesmas – putnu balsis mūsu ausīm var šķist kā jauks fons atpūtai dabā, taču pašiem putniem tā ir intensīva saziņa. Kā putni sazinās savā starpā un ko tie cenšas cits citam pateikt? Kā putns apgūst savas un citu sugu valodas un vai tiesa, ka putni iemācās "svešvalodu" jeb ziemojot izmanto vietējās saziņas īpatnības? Par putnu saziņu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs, ornitologs Viesturs Ķerus.

„Sarunu temati putnu pasaulē ir daudzveidīgi tāpat kā cilvēkiem,” atzīst Viesturs Ķerus.

„Ornitologi dala putnu dziesmas un putnu saucienus.

Dziesmas ir garās un sarežģītās, ko dzirdam tagad pavasarī galvenokārt pavasarī no rītiem un galvenokārt no tēviņiem. To primārā nozīme ir sargāt teritoriju un piesaistīt mātīti,” turpina Ķerus.

„Otra skaņu daļa ir saucieni, kas ir īsāki un vienkāršāki. Tos izdod gan tēviņi, gan mātītes jebkurā gadalaikā, un katram no tiem var būt sava nozīme.”

Ķerus arī norāda, ka daudz kas par putnu radītām skaņām nav izpētīts. „Dzirdam dziesmas, kuras putni grib, lai dzird pēc iespējas tālāk, tās pazīstam labāk. Bieži dabūjam dzirdēt uztraukuma saucienus. Ir daudz saziņas veidi, kas nav mums adresēti un par tiem neuzzinām,” skaidro Ķerus.

Lielākoties sugas ietvaros saziņa ir nepārprotama, bet arī putniem sugas iekšienē pastāv dialekti, ko uztver neviennozīmi. Tāpat ir arī starpsugu saucieni, ko saprot pārējie.

Valodas apguve bērniem

Gēni, galvas smadzenes, atbalstoša vide vai grāmatu lasīšana – kas ir noteicošais bērnu valodas attīstībā? Visi faktori patiesībā ir saistīti, ja tie darbojas kā labi ieeļļots pulksteņa mehānisms, bērnu valodas pilnveidošanās ir acīmredzama. Vēl interesantāka situācija veidojas, ja bērns aug vidē ar divām vai pat trim aktīvajām valodām. Kā gēni noved līdz tam, ka bērns prot labi izteikties un pārvalda vairākas valodas?

Mēdz teikt, ka bērns piedzimstot zina visas pasaules valodas. Zināmā mērā šim metaforiskajam teicienam ir pamats, bet tikai pārnestā nozīmē. Visu pasaules valodu zināšana nozīmē to, ka bērns piedzimstot ir gatavs apgūt jebkuru valodu tajā vidē, kurā tas nonāks. Lielā mērā tieši no šīs vides būs atkarīgs, cik bagāta un krāsaina veidosies bērna valoda, un cik lielu cieņu pret valodu kopumā bērns apgūs. Sarunā ar filoloģijas doktori, Latvijas Universitātes profesori Annu Vulāni izsekojām tam, kā valoda no gēnu līmeņa nonāk daudz plašākā spēles laukumā – ģimenē un apkārtējā vidē.

Pētījumi par monolingvālu un bilingvālu bērnu valodas attīstību liecina, ka mūsdienās par ļoti nopietnu problēmu kļūst bērnu valodas traucējumu pieaugums visā pasaulē. Vienlaikus daļai bērnu valoda kļūst nabadzīgāka.

2015. gadā Bērnu valodas centra paspārnē kopā ar norvēģu kolēģiem tika īstenots vērienīgs starptautisks pētījums „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve”. Šajā projektā pētnieki gan adaptēja, gan izstrādāja dažādas metodes. Pētījuma rezultāti ir apkopoti rakstu krājumos „Bērnu valoda 21. gadsimtā”, un tie pieejami arī elektroniskajā vietnē lamba.lv.

Pētījumi ir nozīmīgi ne vien zinātniekiem, bet visai sabiedrībai kopumā, jo tas ļauj iegūt normatīvos rādītājus, kā attīstās bērna valoda katru mēnesi katrā vecuma grupā. Katram no mums arī svarīgi apzināties savu personīgo atbildību valsts valodas saglabāšanā. Tas, kā runājam publiskajā telpā vai izglītības iestādē un tas, kā rakstām, nonāk arī bērnu uztverē. Līdztekus tam Anna Vulāne aicina cilvēkus mācīties svešvalodas, un ne tikai smadzeņu darbības attīstīšanai.