Tūkstošiem gadus senus vēstures pieminekļus var šķist, ka esam zaudējuši nākamajām paaudzēm, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj tos ne tikai restaurēt un saglabāt, bet arī radīt virtuālu ekskursiju tūkstošiem gadu senā pagātnē. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki veido virtuālās realitātes modeli kādai senai arābu pilsētai tuksnesī, no kuras palikušas vairs tikai drupas. Kāda ir tehnoloģiju loma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Māris Kaļiņka un UNESCO eksperts un SIA "ARCHItrāvs" izpilddirektors Bruno Deslandes.

Iespējams, ar laiku patiešām varētu tapt kāda 3D māja

3D printēšana ir jau kādu laiku lietots jēdziens, un iespējas kaut ko izprintēt šādā ceļā tikai palielinās. Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas 3D betona drukāšanas laboratorija, un tas nozīmē, ka, iespējams, ar laiku patiešām varētu tapt kāda 3D māja. Kādi soļi būvniecībā ar 3D printēšanu paveikti līdz šim un uz ko virzāmies?

3D printēšanu var skatīt analoģijā ar parasto printēšanu, kad no digitāla objekta iegūst reālu objektu, skaidro Māris Šinka – 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Materiālu un konstrukciju institūtā Rīgas Tehniskajā universitātē. 

Ja runājam par 3D printēšanu būvniecībā, tad jūs nepārklausījāties, jo printeri patiešām mēdz būt lielāki par izdrukātajām ēkām. Kopumā printeru izmērs ir atkarīgs no tā, kas tiek drukāts. Pāris metru lieli printeri mazu objektu drukai, no autobūves industrijas aizgūtās robotiskās rokas kā nākamais izmērs, ko var izmantot arī betona drukāšanā, visbeidzot lieli printeri ēku drukāšanai. Par to plašāk skaidro Māris Šinka.