Itāļu pētnieki ir detalizēti aplūkojuši Visuma galaktiku un cilvēka smadzeņu attēlus un secinājuši, ka tajos ir daudz kopīga. Vai cilvēka smadzenes ir mazais kosmoss un vai Visumā varam atrast atbildes uz cilvēka līdz šim neizzinātākā orgāna – smadzeņu – darbības likumsakarībām? Spriest, vadoties pēc analoģijas principa, var būt veids, kā nonākt pie zināšanām par grūti izzināmo, taču vai tik tiešām, salīdzinot šīs divas pasaules - cilvēka smadzenes un bezgalīgo Visumu, varam atrast līdzīgo un un vai neironu tīklojumā patiešām ir ieraugāms kosmoss, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas profesors Mārcis Auziņš un neiroroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Zanda Priede.

Rudimentārie orgāni un atavismi cilvēka organismā

Šodien raidījumā velkam paralēles smadzenēm un kosmosam, bet arī par cilvēka organismu kopumā varētu teikt, ka tas ir kosmoss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka cilvēkam ir vairāki desmiti orgānu vai arī orgānu daļu, kas savu lomu var pildīt tikai noteiktu dzīves brīdi. Mums tāpēc varētu likties, ka tie ir lieki orgāni, bet tā nebūt nav. Līdztekus šiem orgāniem dažkārt cilvēkam var izpausties arī senas, no senčiem mantotas pazīmes jeb atavismi, kas tomēr var būt arī nevēlami. Par rudimentāriem orgāniem un atavismiem stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asociētā profesore Silvija Umbraško.

Nav īsti pareizi teikt “lieks orgāns”. Katram orgānam cilvēka dzīves laikā ir sava noteikta funkcija. Iespējams, tā sāk izpausties vēlākā dzīves posmā, un līdz ar vecumu orgāna funkcionālās spējas pavisam samazinās, taču tas viss mums ir dots ar kādu pamatojumu. Tā sarunas sākumā norāda Silvija Umbraško. Šādi orgāni, kas mums ķermenī ir, taču zaudējuši savu nozīmi, tiek saukti par rudimentāriem orgāniem, un tādi ir visiem cilvēkiem. Cik tad galu galā mums tādu ir un kur ķermenī tie novērojami, stāsta Silvija Umbraško.

Apmēram 90 rudimentāri orgāni, piemēram, ausu muskuļi, mandeles, bet izturēties nevērīgi pret mandelēm vai ausu muskuļiem nevajadzētu. Aktīvi kustināt ausis skaņas virzienā, nepagriežot galvu, kā to dara citi dzīvnieki, mēs gluži nevaram, bet noteikti ir kāds, kam ausu muskuļi tomēr ir spēcīgāki, un ausis kaut nedaudz ir iespējams pakustināt. Un mandeles par vīrusu infekcijas perēkli bieži kļūst tieši tāpēc, ka vienas no pirmajām veic barjeras aizsargfunkciju, lai organismā iekļuvušas infekcijas netiktu tālāk, un šajā cīņā tad mandeles pašas smagi cieš.

Bet dodamies tālāk, un par rudimentāru orgānu tiek uzskatīts arī aklās zarnas piedēklis - parasti mazā pirkstiņa resnumā, 9 līdz 11 centimetru garumā. Ķermenī šī orgāna klātbūtni daudzi sajūt tā iekaisuma jeb apendicīta brīdī, tomēr līdz tam arī šim piedēklim ir sava loma.

Runājot par gremošanu un zobiem, dažkārt problēmas var radīt vēl viens rudimentārs veidojums - gudrības zobi. Tie atrodas visdziļāk mutes dobumā un praktiski nepiedalās mehāniskas barības pārstrādē. Parasti tie cilvēkiem izšķiļas 17 līdz 24 gadu vecumā, un laikam tieši tāpēc tos sauc par gudrības zobiem, jo šajā laikā praktiski pārstāj augt cilvēka kaulu sistēma auguma garumā un platumā. Tātad gudrības zobi ir pēdējās kaulu sistēmas augšanas izpausmes formas. Tiesa, tie var arī neizšķilties.

2020.gada oktobrī zinātnieki no Nīderlandes Vēža institūta paziņoja par jaunatklājumu – pētot vēža šūnas, tiem bija nejauši izdevies atrast līdz šim nezināmus siekalu dziedzerus cilvēka aizdegunē. Visticamāk, arī tas nav lieks orgāns, jo tiek pieņemts, ka tas ne vien mitrina un eļļo aizdeguni, bet arī palīdzētu saprast, kā mazināt komplikācijas vēža pacientiem pēc apstarošanas, kad tiem bieži vien vērojamas problēmas ar ēšanu un rīšanu. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka siekalas barības kumosā iznīcina mikroorganismus. Bet bioloģijā, runājot par neparastiem orgāniem, tiek lietots arī termins “atavismi”. Silvija Umbraško skaidro, ar ko tie specifiski.