Šobrīd Latvijā politiķi un dažādas organizācijas diskutē par topošo Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu Latvijai. Darbs pie tā vēl turpinās, taču vides organizācijas ceļ trauksmi par to, ka pašreizējā redakcijā finansējums varētu tikt izmantots neatbilstoši tā mērķiem. Organizācijas uzskata, ka liela daļa plānā ietverto investīciju paredzētas, lai aizlāpītu īstermiņa budžeta deficītu, un plāns, pretēji tā būtībai, var kavēt ES Zaļā kursa ieviešanu un neved strukturālu reformu virzienā. Par iemesliem un bažām saruna arī raidījumā Zināmais nezināmajā ar Pasaules Dabas fonda Latvijā direktoru Jāni Rozīti, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētāju un Latvijas Universitātes pētnieku Jāni Brizgu un arī Latvijas Dabas fonda padomes locekli Ingu Račinsku.

Inga Račinska atzīst, ka daba ir jāvērtē kā kapitāls un jebkurš uzņēmējs centīsies to nemazināt.

"Tas, ko šobrīd esam izdarījuši uz noplicināšanas rēķina, esam audzējuši ražošanas kapitālu," norāda Inga Račinska. To pierādījuši vairāki pētījumi.

"Dabas kapitāls palīdz cilvēkam būt laimīgam, veselīgam un līdz ar produktīvam ekonomikā.

Jābeidz domāt par dabu kā piekto riteni, kuram atmetam kaut kādā brīdī naudu, kad ir tik daudz naudas valstī, ka vairs nav kur to likt. Tad investēsim dabas atjaunošanā, lai zaļie būtu mierīgāki. Mums jāskatās uz dabu kā uz kapitālu, kas ir pamats cilvēku kapitālam. Brīnos, ka tas nav acīmredzami un ka cilvēki to nesasaista," turpina Inga Račinska.

Račinska vērtē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma plānā jāiekļauj pasākumi, kas palīdzētu dabai izdzīvot laikā, kad ir bioloģiskās daudzveidības krīzē un dabas resursus turpinām noplicināt.

Jānis Brizga atzīst, ka vides organizāciju pārstāvji idetalizēti izskatījuši noturības Latvijas izstrādāto Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma plānu.

"Kopumā Latvijas plāns neizskatās slikti. Salīdzinot ar citām valstīm, mums nav daudz projektu iekļauti, kur skaidri redzams, ka tie dabas kapitālu, mūsu klimata mērķus. Tajā pašā laikā nav īsti saprotams, kāda būs lielākās daļas pasākumu ietekme uz dabu un klimatu. Plāns ir ļoti vispārīgs. Arī pasākumos, kas vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu, nav īsti norādīts, kāds būs emisiju samazinājums vai pielāgošanās pasākumu efekts. Grūti izsekot īstenotā plāna ietekmei," vērtē Jānis Brizga.

Brizga skaidro, plāna mērķis ir veicināt kritiskas  strukturālas reformas, lai nākotnē varētu pielāgoties līdzīgām krīzēm, kāda šobrīd ir Covid 19 dēļ.

"Mūsu skatījumā Latvijas plāns ir tālu no šādas strukturālas reformas, tas vairāk izskatās pēc iepirkumu saraksta, kur katra ministrija ir salikusi iekšā  pasākumus, kurus līdz šim nav spējuši finansēt no citiem fondiem. Mēs īsti neredzam, kādā veidā šis plāns varētu kādas reformas ieviest.

Lielākoties plāns ir naudas piesaiste, investīciju saraksts. Bet reformas diemžēl izpaliek, tā ir galvenā kritika attiecībā uz šo plānu," norāda Jānis Brizga.

Jānis Rozītis norāda, ka jau pirms Covid krīzes politikas plānošanas dokumenti ir virzījušies uz vides un ekonomikas veseļošanu. Sākoties šai veselības krīzei, Pasaules dabas fonds atzīst, ka jādomā par to laiku, kad ekonomika atkal atjaunosies, kam un kādā virzienā jāsniedz atbalsts ekonomikas atveseļošanai vai transformācijai.

Rozītis norāda, ka atveseļošanas plāniem jābūt nenoplicinošiem un jābūt nepārprotamai ieviešanai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Tāpat jābūt klimatam un dabai draudzīgai nodarbinātībai. Vēl arī atveseļošanas jāvērtē daudz plašāk, skatoties uz citiem mērījumiem, ne tikai uz iekšzemes koprodukta izmaiņām. Jārunā arī par vides standartiem, tie jātur iespējami augsti. Būtiski arī informēt sabiedrību par vides un dabas kvalitātes uzturēšanu.