Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par zemes dzīļu pētījumiem ģeoloģijā un to, ko šādos pētījumos iegūtie dati palīdz noskaidrot par mūsu planētas pagātni un nākotni. Šobrīd, izmantojot iespēju, ka uz sarunu attālinātajā studijā varam pulcināt pētniekus no visas pasaules, ciemos esam aicinājuši ģeoloģi, Āhenes Universitātes pētnieci un docētāju Lieni Spruženieci.

Augsne un lakstaugi pirms vairākiem miljoniem gadu

Unikāls ieraksts zemes hronikā – tā mūsu  ģeologi saka par seno augu palieku atradumiem smilšakmenī Skrundas novadā un turpat arī uzieti  neparasti  senās augsnes veidojumi. Par  Devona laikmeta atradumiem Skrundas novadā esošajos  iežos  stāsta Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes , Ģeoloģijas nodaļas vadītājs, profesors Ervīns Lukševics un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Šobrīd attālināti norit Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference, kurā ar saviem jaunākajiem pētījumiem iepazīstina Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes mācībspēki un divi no viņiem dalījās atradumos, kas stāsta par mūsu zemes vēsturi Devona laikmetā – tas ir pirms aptuveni 360 miljoniem gadu. Kā smejoties teic LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs,profesors Ervīns Lukševics, šis piespiedu mājas arests viņam licis pārskatīt pirms sešiem gadiem atvilktnē noglabātos paraugus, kas ievākti Ketleru svītā, tā ir nogulumiežu slāņkopā, kas atrodas pie Ventas un Cieceres upes krastiem. Un runa ir par augu nospiedumiem šajā smilšakmens un mālu sakopojumā.

Ģeologi ir atraduši labu saglabātus nospiedumus par kosu vecvecmāmiņām n-tajā pakāpē tajā laikā, kad tagadējā Latvijas teritorija atradās dienvidu puslodē ļoti tuvu ekvatoram, tur, kur tagad Ekvadora un Kolumbijas dienvidu daļa. Turpinot skatīt ģeologi atradumus par Devona laiku, uzrunāju profesora Ervīna Lukševica kolēģi - LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociēto profesoru Ģirtu Stinkuli, kurš savukārt netālu esošajā Šķerveļu svītā - tas ir dolomītiežu sakopojumā Nīkrāces pagastā - ir uzgājis teju divus metrus garus vertikālus veidojumus - vairākus simtus miljonu gadus senas augsnes paliekas.