30. martā būs ikgadējā Zemes stunda, ko rīko Pasaules Dabas fonds. Šogad tā ir veltīta bioloģiskajai daudzveidībai, kas pasaulē samazinās.

Daba uz Zemes ir daudzveidīga – ir reģioni, kur izdzīvot spēj tikai pašas izturīgākās dzīvības formas, un ir vietas, kur augu un dzīvnieku sugu pārbagātība vēl šodien nav pilnībā apzināta. Tieši tās teritorijas, kurās sastopamas visdažādākās sugas, tiek uzskatītas par dabas lielāko vērtību – tās ir gan rādītājs vides kvalitātei, gan arī dārgums pats par sevi, jo rada mājvietu retiem un unikāliem planētas iemītniekiem. Bet kas īsti ir šis tik bieži piesauktais jēdziens bioloģiskā daudzveidība? Kāpēc mums ir vajadzīga daudzveidīga vide, kāpēc vajadzīgas dažādas augu, dzīvnieku, kukaiņu sugas un ko tas sniedz videi un cilvēkam, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Dabas aizsardzības pārvaldes direktores vietniece Gunta Gabrāne.

Simbiotiskās attiecības dabā starp augiem un dzīvniekiem

Latvijas dabā ir sastopams daudz interesantu piemēru, kad augi vai dzīvnieki veido īpašas attiecības ar citiem „kaimiņiem”. Dažkārt mēs pat nenojaušam, kā vairākas augu, sēņu un dzīvnieku sugas ir savā starpā saistītas. Šādas attiecības bioloģijā dēvē par simbiotiskām attiecībām un, līdzīgi kā cilvēku pasaulē, arī tajās nereti viens gūst vairāk nekā otrs.

Par sugu simbiotiskajām attiecībām dabā stāsta Latvijas Dabas muzeja Botānikas un mikoloģijas nodaļas vadītāja Inita Dāniele, kā arī Zooloģijas nodaļas vecākais entomologs Jānis Dreimanis un vecākais zoologs Edgars Dreijers.

Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.