Par zemūdenēm cilvēki sapņojuši jau sen pirms to izgudrošanas. Dažādos laikos cilvēki arī tās radījuši. Kas nu tās noskatījis reālajā dzīvē un tad iemūžinājis leģendāros literāros darbos, kas savukārt iedvesmu smēlies zinātniskajā fantastikā un tikai pēc tam ķēries klāt ideju īstenošanai reālajā dzīvē, skaidrs ir viens – zemūdenes ir likušas par sevi daudz runāt tieši 20.gadsimtā, tās arī pamatīgi ietekmējušas militāro notikumu gaitu. Tagad, 21.gadsimtā, tās rada arvien jaunus izaicinājumus inženieriem, mēģinot tās padarīt pat piemērotas ārpuszemes apstākļiem. Tāpēc raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par zemūdenēm, kas ir to vilinājums, kā atšķiras dažādas zemūdenes, kā tās pārvietojas un kāpēc Latvijā zemūdeņu vairs nav? Stāsta atvaļināts jūras kapteinis, bijušais Krasta un apsardzes dienesta komandieris, zemūdeņu eksperts, kurš pats dienējis uz atomzemūdenes, Hermanis Černovs un fizikas skolotājs Valdis Zuters.

 

Zemūdenes Latvijas armijā 20.gadsimta 20. - 30.gados

Vienīgais priekšmets, kas ir saglabājies no abām zemūdenēm, kas pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā piederēja  mūsu flotei, ir neliels senlaiku stilā veidots kara cirvis – tas ir talismans, ko Nantes kuģu būvētāji 1926. gadā uzdāvināja zemūdenes „Ronis” apkalpei.

Latvijas jūras flote sāka veidoties 1919.gadā, bet tikai 1926.gadā Latvijas  armijas vadība un Aizsardzības ministrija vienojās par iespaidīgu finansējumu, kas tika izlietots zemūdeņu iegādei un būvniecībai. Par to stāsta Latvijas kara  muzeja starpkaru vēstures nodaļas vēsturnieks Kristaps Pildiņš.

Abu Latvijas zemūdeņu – „Laimdotas” un „Roņa” – ātrums virs ūdens bija 25 km/h, zem ūdens – 18,5 km/h, to garums bija 55 metri, platums – 4,6 metri. Maksimālā iegrime no 50 līdz 70 metriem un maksimālais laiks, ko zemūdeņu apkalpē varēja  pavadīt zem ūdens, bija aptuveni nedēļa, jo tolaik, atrodoties  dzelmē, nebija iespējami radiosakari.

Abu zemūdeņu gals bija visai ātrs un bēdīgs. Interneta vietnē vēsture.eu va lasīt, ka 1940. gadā 25. jūlija pēcpusdienā uz abām zemūdenēm pēdējo reizi nolaida Latvijas karakuģu karogus un uzvilka no saņemtos PSRS Sarkankarogotās Baltijas kara flotes karogus, diviziona štābu likvidēja. Sākoties karam ar Vāciju 1941. gada 22. jūnijā, abas zemūdenes, pamatojoties uz Liepājas flotes bāzes komandiera pavēli1942. gadā zemūdenes izcēla un sagrieza lūžņos.