Nav aiz kalniem tas laiks, kad mūsu dārzos ienāksies sarkanie smaržīgie riekstiņu kopaugļi, bet jūlija vidū jau varēs doties uz purvu zeltainos daudzkauleņus ievākt un tad jau atkal klāt rudens, kad zaros briedīs oranži ogveida ābolu ķekari - tā bioloģiski korekti būtu teikt par zemenēm, lācenēm un pīlādžiem. Savukārt gurķus, banānus, tomātus un kabačus vajadzētu dēvēt par ogām. Viss lielais, tā teikt, lietussargs ir augļi un tad tie dalās sulīgos un sausos augļos un tālāk iet vēl sīkāks sadalījums. Ieskatīsimies sulīgajos augļos un mēģināsim orientēties ogu iedalījuma labirintos kopā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docenti un pētnieci Dr. biol. Ilutu Dauškani.
Tāpat, Cēsīs drīzumā atklāts Ziemeļu medicīnas augu muzeju. Ko zinām par ārstniecības augu izmantošanu senatnē un vai mēs mūsdienās vairs spētu pļavā atrast vajadzīgos augus? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar augu pasauli iepazīstina Vides Risinājumu institūta vadošā pētniece Ieva Mežaka un farmaceite, Ziemeļu dabas medicīnas muzeja vadītāja Liāna Aldiņa.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
---Attiecībā uz tiem ziemeļu ārstniecības augiem visdrīzāk visas tās aktīvās vielas, kas tiks atrastas šā vai tā tiks sintezētas mākslīgi. Citādi visus tos augus izplēsīs no zemes vides aktīvistiem par lieliem sirdēstiem. Aptiekās rūpnieciski sintezētie medikamenti ir absolūtā vairākumā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X