Zinātne ir ārkārtīgi dinamiska nozare, bez tās sniegtā pienesuma mūsdienu pasaulē nevaram dzīvot, bet vienlaikus tā ir mūsu kultūras, tautsaimniecības un izglītības joma, ka prasa ilgtermiņa domāšanu. Vai politiķiem Latvijā tāda ir? Vai izpratne par zinātnes pienesumu un vajadzībām ir pietiekama un vai zinātnes finansējums ir galvenā problēma, kuru jaunajai Saeimai lūdz risināt zinātnieki? Kā jaunie nozares pārstāvji vērtē esošo zinātnes politiku un ko par zinātni saka partiju programmas? Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča un Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Kristaps Jaudzems.

Vēlēšanu biļetenu nozīmīgums

Vēlēšanu biļetens varētu šķist pavisam ikdienišķs papīra gabaliņš, un pēc viena konkrēta politiskā spēka izvēles pārējie biļeteni bieži vien nonāk atkritumu urnā. Tomēr biļetens ir laikmeta liecība, un tas spēj ietekmēt arī to, kādas izvēles izdara vēlētāji. Biļetenu vēsturei un izmaiņām laika gaitā šobrīd veltīta izstāde Cēsīs, kas vēlāk būs skatāma arī citviet Latvijā.

“Vēlēšanu biļetens. Vienkāršs papīra gabaliņš vai varas instruments?” - tāds ir nosaukums izstādei, kas no 14. septembra skatāma Cēsīs. Vienkāršs papīra gabaliņš gan tas nav, biļetenu izmaiņas laika gaitā apliecina pārmaiņas arī sabiedrībā – tā skaidro šīs izstādes kurators no Zviedrijas Makss Valentīns (Max Valentin), ar kuru tiekamies pirms izstādes atklāšanas. Saruna norisinās brīdī, kad Latvijā ir aktīvs priekšvēlēšanu periods, savukārt Zviedrijā vēlēšanas jau noslēgušās, un beigusies arī cīņa starp labējo un kreiso spēku bloku par 349 parlamenta vietu sadalījumu.

Bet nu tuvāk aplūkosim vēlēšanu biļetenus, kas ir apliecinājums aizklātām vēlēšanām. Maksam jautāju, vai vēsturē ir kāds atskaites punkts, kad šādi biļeteni tapuši, un, ja tā, tad kādā veidā cilvēki izvēli izdarījuši pirms tam - vienkārši paceļot rokas vai citādi. Stāsta Makss Valentīns.

Izstāde ir rezultāts vairāku gadu ilgam darbam, meklējot materiālus dažādu valstu arhīvos, jo vēlēšanu biļeteni parasti nav tie papīra gabaliņi, ko mēs pēc vēlēšanām saglabātu. Vairums biļetenu izstādē skatāmi no parlamentārām vēlēšanām, bet atrodami arī daži piemēri no referendumiem.

Izstāde līdz 8. oktobrim skatāma Cēsīs, kultūras namā CATA. No 17. oktobra līdz 13. novembrim tā būs redzama Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, bet no 24. novembra līdz Ziemassvētkiem - Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Plašāka informācija pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Rīgā mājaslapā.