Jūras krasti Latvijas teritorijā ir krietni mainījušies pēdējos gadsimtos gan dabas stihiju, gan cilvēku ietekmē. Arheologi kopā ar vēsturniekiem un vides zinātniekiem apjomīgā pētījumā meklē liecības par cilvēku dzīvi piejūras teritorijā senatnē. Kā dabas resursi noteikuši cilvēku dzīvesveidu piekrastē un kā cilvēks mainījis piekrasti, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ilga Zagorska, Latvijas Universitātes lektore Elīna Guščika, arheologs, šī projekta vadītājs Valdis Bērziņš.

Dzintars: kas nosaka šī minerāla krāsu un kas ir tā sastāvā?

Specifisku koku sveķi, bezskābekļa vide un silta gaisa temperatūra ir tie faktori, kas nepieciešami, lai veidotos dzintars. Kas nosaka šī minerāla krāsu, kas ir tā sastāvā un kādas ir dzintara īpašības?

Pienaini bāli, matēti brūni, medus krāsā, mazi rupjgraudaini un koši apaļīgi – tādus dzintara gabalus un gabaliņus šai intervijai par godu uz galda ir nolikusi ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte Vija Hodireva. Tostarp viņa rāda muzeja senāko dzintara eksemplāru, ko 1897. gadā ir uzgājis toreizējais Rīgas Politehniskā institūta profesors Kārlis Bruno Doss. 

Taču  paša dzintara mūžs ir krietni vien ilgāks, pirmie dzintari sāka veidoties karbona periodā, tas ir, pirms 300 miljoniem gadu. Tas dzintars, kas rodams  Baltijas  jūras reģionā ir datējams ar 40  miljonu gadu senu pagātni, bet ir arī jaunāki šī, tā saucamā, saules akmens eksemplāri.

Ja mēs dzintaru dēvējam par saules akmeni tā dzelteno toņu dēļ, pasaulē ir  rodami gan zaļi, gan sārti, gan brūni, ir arī sastopams zilas krāsas dzintars.