Sirms kungs ar pārdrošām idejām vai no reālās dzīves atrauts pētnieks - tāds ir stereotips, kas gadu desmitiem valdījis sabiedrībā par zinātniekiem. Taču mūsdienās zinātnieki ir tik daudzveidīgi, cik daudzveidīgas ir viņu funkcijas. Kas ir zinātnieks mūsdienās - izgudrotājs, uzņēmējs, skolotājs vai sargsuns? Vai sabierība aizvien saredz zinātniekos autoritāti un vai zināntiekam jākalpo sabiedrībai vai tomēr jāīsteno savas ambīcijas? Kā stāstīt sabiedrībai par zinātni laikā, kad pētījumi daļai cilvēku vairs nevieš uzticību, raidījumā zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs un Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels.

"Nezinu, cik es esmu tipisks zinātnieks, bet es cenšos turēt fokusu uz to, ka zinātnieka primārā funkcija ir radīt jaunas zināšanas, saprast kaut ko, kas līdz tam nav saprasts, un atrast ceļu uz lietām, kur vēl neviens nav bijis. Droši vien no tā izriet spektrs ar funkcijām, kas jāpilda ikdienā," atzīst Vjačeslavs Kaščejevs.

Kaščejevs norāda, ka šajā ceļā viņš nav viens, jo ir zinātniskā grupa, kolēģi.

"Šo ceļu nenosaki tu viens pats, to nosaka pētniecības komplekts un virzieni, un neizbēgama sasaiste ar to, ka šīm jaunajām zināšanām jābūt pietiekami derīgām, lai par tām kāds maksātu," skaidro Vjačeslavs Kaščejevs. "Tad ir jāspēj komunicēt ar tiem, kam šīs zināšanas ir noderīgas, ieskaitot arī tos, kuri varbūt nav līdzvērtīgi man eksperti un ļoti specifiskās lietas nesaprot. Šajā dimensijā ceļš uz jaunajām zināšanām iekļaujas sabiedrībā un tās zināšanas ir jāpārdod tādā ļoti plašā nozīmē. Tā ir neizbēgama sastāvdaļa."

"Vēl viena ļoti būtiska dimensija - tie, kas ir manā komandā, viņiem šis ceļš, ko viņi noiet ar mani kopā, ir daļa no viņa izaugsmes, tā, ka tas galaprodukts un iznākums ir kompetence un kvalifikācija cilvēkiem, līdz ar to zinātnieks ir arī skolotājs un mentors," uzskata Vjačeslavs Kaščejevs.

"Izziņa, izziņas konteksts, kā tas saslēdzas ar citām zināšanām un sabiedrības vajadzībām, un izglītības funkcija - tā es raksturotu, kā es personīgi jūtos," vērtē Vjačeslavs Kaščejevs.

"Man šķiet, ka ka zinātniekam ir jābūt arī tādam, diemžēl vai par laimi, lavierētājiem. Mūsdienu zinātnes pasaulē tu diemžēl nevari rīkoties, kā tas bija pirms vairāk nekā simts gadiem," uzskata Ivars Austers.

Austers atzīst, ka mūsdienās zinātnieks ir tāds kompromisu meklētājs.

"Tev visu laiku ir jāatrod kompromiss starp to, kas tevi patiešām interesē un to, par ko kāds, ideālā gadījumā valsts, Eiropas Savienībā, varbūt plašākā nozīmē finanšu avoti. Ir ir gatavs maksāt," bilst Ivars Austers.

"Vēl viena lieta, kas ir tāda slidenāka no zinātnieka viedokļa, ka zinātnieku reizēm uztver kā tādu sulaini, noteikti tas ir sociālās zinātnēs, varbūt vēl vairāk humanitārās zinātnēs,

ka tiek pateikts, kas tev ir jāpasaka," komentē Ivars Austers. Viņš norāda, ka vārds pētījums tiek lietots daudz kur un te arī ir tā sulaiņa loma - mēs zinām, kā ir, mums tikai vajag datus, lūdzu, nesiet.

Pozitīvāk zinātnieka lomu vērtē Dainis Jakovels.

"Es zinātnieku censtos salīdzināt vairāk ar ekspertu. Zinātnieks pēc būtības ir savas jomas eksperts, jo katram zinātniekam ir sava joma, visticamāk, diezgan šaura, kurā viņš iedziļinājies, kurā strādā, gan rada jaunradi, kaut ko attīsta, gan arī viņam ir jāpārzina šīs jomas sasniegumi. Līdz ar to, ja es skatos sabiedrības acīs, man liekas, zinātnieks ir jomas eksperts," atzīst Dainis Jakovels. "No otras puses,

ja skatāmies vēsturiski, brīvība zinātniekam kaut ko darīt ir mazinājusies, bet man joprojām, liekas, ka zinātnieks kā profesija ir ar ļoti augstu brīvības pakāpi, salīdzinot ar citām."

"Es nezinu citu profesiju, kurā varētu tā noteikt sev dienaskārtību kā zinātnieks. Zinātnieks joprojām var brīvi izvēlēties, gan ko pētīt, gan kā pētīt. Protams, ir jāievēro dažādi rāmji, ir jāsaprot, kas ir pētījuma pasūtītājs un lietotājs, bet joprojām brīvības pakāpe ir neiedomājami plaša. Līdz ar to tas ir eksperts, kuram ir dota no vienas puses brīvība izvēlēties savu darbības jomu, no otras puses - eksperts, kuram ir jābūt atbildības sajūtai par doto brīvības iespēju," bilst Dainis Jakovels.

Jau rīt - Zinātnieku nakts

30. aprīlī visā Latvijā notiks Zinātnieku nakts pasākumi. 200 tiešraižu kanālos varēs vērot ap 15 dažādu Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju sagatavotos eksperimentu demonstrējumus, virtuālās lekcijas, ekskursijas, diskusijas, īsfilmas un citas aktivitātes.