Zirgs izsenis cilvēkam bijis uzticams palīgs, gan kara gājienos, gan lauku darbos, gan vienkārši - kā transporta līdzeklis. Taču zirgi tiek izmantoti arī sacensībās. Cilvēks izsenis ir gribējis noskaidro, kurš zirgs skrien ātrāk, kurš prot dažādas gaitas un spēj arī augstāk lekt. Zirgi olimpiskajās spēlēs tika iekļauti jau 20. gadsimta sākumā, veidojot spēcīgas zirgu sporta tradīcijas. Kā zirgus apmāca un trenē sportam, vai par sacensību zirgu var kļūt ikviens rumaks un vai šī cilvēka radītā nodarbe nedara zirgam pāri, skaidro Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Zirgu klīnikas veterinārāsti Nauris un Dana Laizāni raidījumā Zināmais nezināmajā.

Īpašā Latvijas zirgu sķirne

Doma par pašu veidotu zirgu šķirni Latvijā radās drīz pēc Pirmā pasaules kara. Sākumā visu novadu pārstāvji izstrīdējās par to, kādam būt Latvijas zirgam, un secināja, ka mums vajag mierīgu braucamo zirgu. Šobrīd Latvijas siltasiņu zirgu šķirnei ir divi tipi: sporta tips, kuru veido modernu, kāds tas ir Eiropā, lai varētu piedalīties jātnieku sporta sacensībās; otrs – saglabāt vecos latviešu zemniekam piemēroto tipu, ko sauc par ģenētiskajiem resursiem. Par Latvijas zirgu šķirnes izveidi stāsta Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Guntis Rozītis. Ar Latvijas siltasiņu ciltstēva Amona pēcnācēju 11 paaudzē Amadeju tikās Zane Lāce.