Raidījumā Zināmais nezināmajā pētam zivis un izzinām zivju pētniecību Latvijā.

Vispirms Zanes Lāces reportāža no Daugavpils Akvakultūras laboratorijas, kur notiek zivju selekcijas un ģenētikas pētījumi – ar tiem iepazīstinās Daugavpils Universitātes Akvakultūras laboratorijas vadītājs, bioloģijas doktors Artūrs Škute. Līdzīgi kā šodien ir govju, kazu vai vistu kūtis, nākotnē varētu būt neskaitāmas zivju fermas ar dažnedažādām saimnieciskām vajadzībām izveidotām zivju šķirnēm. Un tās, kas peld savvaļas ūdeņos, paliktu tikai makšķernieku priekam. Kā  notiek zivju domesticēšana?

Savukārt studijā kopā ar zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas laboratorijas vadītāju, bioloģijas doktoru Jāni Birzaku un Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas pētnieku Kasparu Abersonu saruna par tēmu: zivju sabiedrības un to mainīgums – kas ietekmē un apdraud storu, lašu, nēģu un citu vērtīgu sugu eksistenci dabā. To, kā ir dzīvot sabiedrībā, zinām katrs. Kurš aktīvāks, kurš pasīvāks sabiedrības loceklis, tomēr visi esam sociālas būtnes. Bet cik sabiedriskas vai nesabiedriskas ir zivis? Kas ir zivju sabiedrības, ko tajās interesantu saskata pētnieki un kā klājas dabā tam zivīm, kuras cilvēkiem garšo visvairāk.

Eiropas zuši no Sargasu jūras

Izrādās, ka vismazākie Eiropas zušu kāpuri dzīvo tālu prom pie Ziemeļamerikas, nevar īsti teikt krastiem, bet vismaz kontinenta tuvumā. Vārdu krasti nekādā gadījumā šoreiz nevar piesaukt, jo stāsts ir par Sargasu jūru. Tā ir ļoti interesanta Atlantijas okeāna daļa  - Sargasu jūra ir atšķirīga,  tajā ir īpatnēji apstākļi un to nevienā pusē nenorobežo sauszeme. Sargasu jūras robežu veido tikai okeāna straumes. Sargasu jūrai raksturīgi, ka to ielenc aktīvas straumes, kas rada pamatīgas vētras, taču pati Sargasu jūra ir salīdzinoši mierīga. Jūras ūdens tur ir ļoti silts, vidējā temperatūra ziemā - ap 18 - 23 °C, vasarā 28 °C. Lai arī Sargasu jūrā nav daudz komerciālai zvejai piemērotu zivju, tā tomēr ir ļoti produktīva. Un visizplatītākais turienes iemītnieks ir dzeltenbrūnās aļģes. Sargassum ģints aļģes kā jau liecina nosaukums lielā daudzumā savairojas Sargasu jūrā un uzkrājas ūdens virsējā kārtā. Sargasu aļģes ir piemērojušās dzīvei šajā īpatnējā jūrā un veido savus, tēlaini izsakoties, unikālus "jūras aļģu mežus". Tādu nav nekur citur Pasaules okeānā.

Sargasu jūrā aļģes veido apmēram 11 miljonus tonnas un lielā mērā tas ir pateicoties tam, ka jūras ūdenī līdz pat 60 metriem iekļūst saules gaisma. Vismaz tā tas bija agrāk. Pēdējā laikā jūras dzidrums ir mazinājies, jo tajā nonāk arī daudz piesārņojuma. Sargasu aļģes ir ļoti svarīga ekosistēmas daļa, jo ir dzīves vide lielam skaitam nelielu jūras organismu, piemēram, krabjiem, garnelēm un astoņkājiem. Un, protams, Sargasu jūra ir ļoti svarīga Eiropas zušiem. Zušu kāpuri attīstās Sargasu jūrā, jo zušu mātītes turp dodas nārstot. Tās pārvietojas ar ātrumu 63 kilometri diennaktī.

Kad kāpuri ir attīstījušies, tie uzsāk ceļu uz Eiropu – ar Golfa straumi tie tiek atnesti līdz Eiropas krastiem. Kad tie ir pārvērtušies par tā saucamajiem "stikla zušiem", kas pēc formas ir līdzīgi pieaugušiem, taču caurspīdīgi, tie ienāk Francijas, Anglijas un citu zemju saldūdeņos. Daļa sasniedz arī Latvijas piekrasti. Dienā tie mēdz ierakties dūņās vai palīst zem akmeņiem. Zuši dabā spēj sasniegt 35 gadu vecumu, akvārijā rekords ir 88 gadi, bet dati par Latvijā sastopamajiem zušiem liecina, ka to vecums var būt 23 gadi. Vairāk varat lasīt www.latvijasdaba.lv