Sākotnēji izstrādājot valsts aizsardzības mācībai plānu, bija paredzēts, ka tas būs kā obligātais izvēles mācību priekšmets, taču šobrīd runāts jau tiek par to, ka valsts aizsardzības mācībai jābūt kā obligātam mācību priekšmetam visās izglītības iestādēs vidusskolas posmā un arī tehnikumos.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nodarbinātības eksperte Ruta Porniece par Baltijas darba biržu un to, cik reāla ir iespēja piesaistīt darbiniekus no kaimiņvalstīm.

Var mainīties politiskās iekārtas, tehnoloģijas, bet ir tēma, kas ir bijusi aktuāla gan Antīkajā pasaulē, gan Šekspīra laikā un ir aktuāla arī mūsdienās – tā ir mīlestība. Leģenda par diviem mīlētājiem, luga „Eridīke”, šodien savu dzīvi sāks uz Valmieras Drāmas teātra skatuves. Franču dramaturga Žana Anuija mīlas stāstu par Orfeju un Eridīki Valmieras teātrī iestudējusi Māra Ķimele.

Nenoliedzami, ka šīsnedēļas centrālais notikums ir vakar un šodien Briselē notiekošais Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāju līderu samits. Tā uzmanības centrā, protams, ir jautājums par Brexit un to, vai Eiropas Savienība ir gatava atvērt jaunu lappusi sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Visticamāk, ka nē.

Ieva Minalgo bērnunamā nonāca piecu gadu vecumā, kad abiem vecākiem atņēma aizgādības tiesības. Sākumā dzīvojusi Imantas bērnunamā Rīgā, vēlāk Ainažu bērnunamā. Šajā laikā dzīvojusi arī divās internātskolās, kur iegūta pamata izglītība. Ieva ir starp tiem bijušajiem „sistēmas bērniem”, kas atšķirībā no vairuma uzrunāto, neatsaka interviju arī video formātā.

20,7 % Latvijas darba ņēmēju ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Vai nav tomēr mazliet par daudz? Kāpēc tā un kas būtu jādara situācijas uzlabošanai, skaidrosim piektdienas rītā.

Rīgā dzimušajam baltvāciešu zinātniekam Fridriham Canderam (1887 – 1933) šogad 130. gadadiena, un tam par godu Latvijas Universitātē tapusi izstāde „Sapnis par lidojumu”. Ievērojamajam rīdziniekam bija nozīmīga loma 20. gadsimta raķešu zinātnes un raķešbūves attīstībā.

Rīgas Kongresu namā sākas gadskārtējie Rīgas grāmatu svētki, kas savus apmeklētājus gaidīs arī sestdien un svētdien. Visas trīs Grāmatu svētku dienas darbosies arī grāmatu maiņas galds, kā arī grāmatu loterija. Kā allaž būs tikšanās izdevniecību stendos ar grāmatu autoriem.

Rīgas dome izglītībai, kultūrai un sportam nākamgad plāno tērēt teju 316 miljonus eiro. Tas ir par 15 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Atbildīgie domes ierēdņi uzsver, ka lielāki tēriņi vajadzīgi Latvijas simtgades nosvinēšanai un jauniem labumiem iedzīvotājiem. Taču starp tiem nebūs pirms vēlēšanām solītās brīvpusdienas bērnudārzu audzēkņiem.

Salaspils memoriāls savas 50.gadadienas priekšvakarā pirmoreiz piedzīvo atjaunošanu. Beidzot to papildinās arī vēstures faktos balstīta ekspozīcija. Kā tapa Salaspils nometnei veltītais memoriāls un kāda ir tā nākotne?

Irākas un Kurdistānas attiecības pēc neatkarības referenduma.

Jauni, brīvi un radoši - Andrievs Jansons un Egija Samsone - cilvēki, kuri sekojot konditorejas modei Francijā, ļāvuši Latvijā atdzimt eklēriem. Saruna par eklēriem, par modi virtuvē, būšanu kopā dzīvē un biznesā.

Būdami neapmierināti ar medicīnas pakalpojumu kvalitāti Anglijā, daudzi latvieši savas ģimenes ārsta vizītes, diagnostiku un operācijas labprātāk veic Latvijā. Šo medicīnas tūrismu mazināt varētu iecere nesniegt medicīnas pakalpojumus pilnā apmērā tiem, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā. Vienlaikus Eiropas Savienības direktīva paredz, ka pilsonim ir tiesības ārstēties ārpus savas mītnes zemes dzimtenē, piemēram, Latvijā, un izmaksas atgūt no mītnes zemes, piemēram, Anglijas, budžeta.

20. oktobrī aizvadīts triju Baltijas valstu nodarbinātības dienestu un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) pirmais tiešsaistes darba gadatirgus "Tava karjera Baltijā". Gadatirgū piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba devēji, lai piesaistītu kvalificētus speciālistus no Baltijas vai citām Eiropas valstīm.

Tādi esam: Liepā, Vaivē, Drabešos, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā - šajos bijušā Cēsu rajona pagastos visu šo mēnesi norit maizes cepšanas tradīciju izpēte un apkopošana. Pieaugot interesei par maizes cepšanu pašiem mājās, tad arī radusies šī iecere izzināt maizes meistaru pieredzi un arī noslēpumus. Vienā no ciemošanās reizēm, kas notika Priekuļu novada Liepas pagasta Maizes mājā, pabija arī Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Baibas Kušķes kultūras afiša nedēļas nogalei.

Diena vēsturē: Lužņiku traģēdija ir smagākais šāda veida negadījums Krievijas sporta vēsturē. 1982. gada 20. oktobrī Lužņiku stadionā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, gaitenī izcēlās spiešanās, kurā dzīvību zaudēja vismaz 66 cilvēki.

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā norisinājās Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā informēja par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas darbu gaitu.

Šonedēļ tika publiskots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOPs 101. Latvijas vērtīgākais uzņēmums ir Latvenergo, kas, apsteidzot citus Baltijas energo uzņēmumus, kļuvis arī par trešo vērtīgāko uzņēmumu Baltijā. Lielāko pārsteigumu sagādāja uzņēmums Mikrotīkls, kurš ierindojies Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta 3. vietā. Piecu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu skaitā ir arī Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš un Swedbanka.

Aizdomās par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi plānu, lai risinātu situāciju un nākotnē novērstu šādas iespējas atkārtošanos. Viena no iecerēm ir obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju audits.

Salaspils memoriāls savas 50.gadadienas priekšvakarā pirmoreiz piedzīvo atjaunošanu. Beidzot to papildinās arī vēstures faktos balstīta ekspozīcija. Kā tapa Salaspils nometnei veltītais memoriāls un kāda ir tā nākotne?

Liā rit ceturtā daļa grieķu asiņu, viņa labprāt ar prieku aizbrauc uz Kalimnosas salu, bet viņas mājas ir Latvijā. Četrus gadu desmitus Lia Guļevska Latvijas Radio vadīja raidījumus, kas klausītājiem labā atmiņā - "Dzirksteli", "Mikrofonu", "Mājas svētību", "Kāpnes" un "Siluetu". Maestro Raimonds Pauls savulaik Liu nodēvēja par "Mikrofona" dvēseli. kopā ar kolēģi Gunāru Jākobsonu Lia savas atmiņas par "Mikrofona" laikiem apkopojusi grāmatā, kas pie lasītājiem nonāks jau oktobra beigās.

20,7 % Latvijas darba ņēmēju ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Vai nav tomēr mazliet par daudz? Kāpēc tā un kas būtu jādara situācijas uzlabošanai, skaidrosim piektdienas rītā.

Līvu tautas pasakas par velniem stāsta Julgī Stalte

Irākas un Kurdistānas attiecības pēc neatkarības referenduma.

Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījums. 5.daļa (nobeigums). Piedalās: Marina Janaus, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Znotiņš, Gundars Grasbergs, Zane Aļļēna. Režisors Jānis Kaijaks. Skaņu un mūzikas režisore Kristīne Zolotorenko.

 

Salaspils memoriāls savas 50.gadadienas priekšvakarā pirmoreiz piedzīvo atjaunošanu. Beidzot to papildinās arī vēstures faktos balstīta ekspozīcija. Kā tapa Salaspils nometnei veltītais memoriāls un kāda ir tā nākotne?

Dire Straits

Rīgas Kongresu namā sākas gadskārtējie Rīgas grāmatu svētki, kas savus apmeklētājus gaidīs arī sestdien un svētdien. Visas trīs Grāmatu svētku dienas darbosies arī grāmatu maiņas galds, kā arī grāmatu loterija. Kā allaž būs tikšanās izdevniecību stendos ar grāmatu autoriem.

Liā rit ceturtā daļa grieķu asiņu, viņa labprāt ar prieku aizbrauc uz Kalimnosas salu, bet viņas mājas ir Latvijā. Četrus gadu desmitus Lia Guļevska Latvijas Radio vadīja raidījumus, kas klausītājiem labā atmiņā - "Dzirksteli", "Mikrofonu", "Mājas svētību", "Kāpnes" un "Siluetu". Maestro Raimonds Pauls savulaik Liu nodēvēja par "Mikrofona" dvēseli. kopā ar kolēģi Gunāru Jākobsonu Lia savas atmiņas par "Mikrofona" laikiem apkopojusi grāmatā, kas pie lasītājiem nonāks jau oktobra beigās.

Jauni, brīvi un radoši - Andrievs Jansons un Egija Samsone - cilvēki, kuri sekojot konditorejas modei Francijā, ļāvuši Latvijā atdzimt eklēriem. Saruna par eklēriem, par modi virtuvē, būšanu kopā dzīvē un biznesā.

Rīgā dzimušajam baltvāciešu zinātniekam Fridriham Canderam (1887 – 1933) šogad 130. gadadiena, un tam par godu Latvijas Universitātē tapusi izstāde „Sapnis par lidojumu”. Ievērojamajam rīdziniekam bija nozīmīga loma 20. gadsimta raķešu zinātnes un raķešbūves attīstībā.