Garlība Merķeļa “Latviešus” varētu uzskatīt par vienu no pirmajiem – ja ne pašu pirmo subjektīvās pētnieciskās žurnālistikas piemēru latviešu literatūrā. Un lai gan daudzi to ir kritizējuši par jauneklīgu utopiskumu un diezgan vienpusēju faktu izklāstu, tas joprojām pārsteidz ar savu enerģisko stilu un kolorītajiem, reizēm šausminošajiem 18. gadsimta sadzīves ainu tēlojumiem. Tā vai citādi, Merķeļa darbs ir nospēlējis svarīgu lomu latviešu zemnieku atbrīvošanas kustībā.

Raidījumā “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” saruna par Merķeļa “Latviešiem” ne tikai kā par vēsturisku, bet arī kā par literāru fenomenu, ierindojamu laikmetīgajā non-fiction žanrā.