Kad pirms 125 gadiem tieši kristīgās pasaules Ziemassvētkos Daugavpilī Dāvida un Havas Stroku ģimeni papildināja astotā atvase – dēls Ošers jeb Oskars, vecākiem, protams, nebija ne jausmas, ka no puisīša dienās izaugs slavens komponists, kuru mēs joprojām godinām par Tango karali Oskaru Stroku.

Pēc jaunā stila Stroka dzimšanas diena pārcēlās uz 6. janvāri, taču varbūt Ziemassvētki ir īstā reize, lai pārlapotu šī neparastā mūziķa dzīvesstāstu un paklausītos viņa dziesmas, kas pagājušā gadsimta 30. gados tika iemūžinātas vispirms Bellacord Electro skaņuplatēs, tad vēlāk ieguva arvien jaunas un jaunas izpildījuma versijas. Mūsu mūzikas vēsturē Stroks iegājis kā komponists, aktīvs mūziķis, aranžētājs, izdevējs un pat kafejnīcas īpašnieks, kura uzņēmējdarbība gan bija tikai līdzeklis, kā izdzīvot. No otras puses – Tango karaļa dzīvesstāsts ir apliecinājums radoša cilvēka gara izturībai, spējai pielāgoties laikiem un modei – Maestro Raimonds Pauls atceras, ka Stroks, kad 1956. gadā konservatorijas studenti Radio izveidoja estrādes sekstetu, esot aicinājis jaunekļus uz tikšanos, piedāvājis savas notis un rosinājis atskaņot arī kādu viņa skaņdarbu. Jau daudz vēlāk Raimonds Pauls sacerēja dziesmu Elizabete kā Veltījumu tango karalim Oskaram Strokam, ievija viņa Melno acu motīvu dziesmā Nevēlos dejot tango, un šī mūziķa ietekme vēlāko paaudžu skaņražu mūzikā un domāšanā bijusi jūtama ne vienreiz vien. Un Stroka melodijas dzīvo, par ko varēsiet pārliecināties šodien raidījumā.