Rokmūzikā akadēmiskā izglītība ne vienmēr ir tas labākais, piekrīt komponists Uģis Prauliņš, kurš visu mūžu sēdējis uz diviem krēsliem, proti, darbojies rokmūzikā un arī akadēmiskajā žanrā. Faktiski, krēsli bijuši pat trīs, jo Uģis ļoti iedziļinājies arī latviešu tautasmūzikā. Faktiski attiecībā uz Prauliņa daiļradi ir grūti pielietot šaurus žanra apzīmējumus, taču sausais – „vokāli instrumentālā mūzika” neizteiks pilnīgi neko par šī dziļi latviskā un reizē starptautiskā līmenī radošā komponista daiļradi. Sacerēta instrumentālā kamermūzika un skaņdarbi pūtēju orķestrim, kantātes un kordziesmas, taču jaunībā Prauliņš bija izteikts ārtroka apoloģēts, ko apliecināja, muzicēdams grupās Salve un karavīru ansamblī Zvaigznīte, kā arī paša izveidotajā ansamblī Vecās mājas. Piedevām Uģis ir viens no retajiem skaņražiem, kas ir izpaudies arī kā vokālists, iespējams, nespēdams atrast nevienu piemērotu dziedātāju savam nepieradinātajam rakstības stilam. Un šodien, kaut nedaudz, no Uģa Prauliņa daudzveidīgajiem sacerējumiem dzirdēsiet raidījumā, kas tapis par godu skaņraža 60. jubilejai, kura nosvinēta 17. jūnijā.