Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
"Brīnišķīgi, ja attiecībās ir labsajūta. Tas parasti ir tad, ja cilvēki ir kopā, ja viens otru mīl. Bieži cilvēki ir kopā citu jūtu dēļ," vērtē Gunta Ancāne. "Mīlestība ir stipro daļa. Nez vai ir vērts būt cilvēkiem kopā, ja viņiem nav savstarpēju mīlestības jūtu. Bērnu dēļ nekādā gadījumā nevajadzētu palikt kopā cilvēkiem, kuriem bieži ir konflikti un strīdi."
"Attiecības ir ceļš. Un kā katrā ceļa, ir dažādas stadijas. Nevajag iedomāties, ka var uzmeistarot tādu attiecību ceļu, kur ies no viena saldumiņa uz otru," uzskata Juris Rubenis. "Protams, ir izkritieni. (..) Vienmēr ir stāsts ne par to, kā uzkonstruēt attiecības, kurās konfliktu nebūtu, bet, kas mums būtu jādara, lai šos konfliktus gudri šķērsotu, atpazītu. Šķērsotu kā ieguvēji. (..) Attiecības mācāmies caur sliktām un labām pieredzēm."
Ģimenes studijā saruna par ilgstošām attiecībām cilvēku starpā: kā mūsdienu mainīgajā pasaulē diviem dzīvot kopā ilgi un laimīgi... kā pasakās? Nesen klajā nākusi jaunākā teologa Jura Rubeņa grāmata "Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss”. Tā ir viena no šobrīd pirktākajām grāmatām. Doma, kura caurvij šo darbu un kuru vēlamies aplūkot arī sarunā raidījumā Ģimenes studija ir par ilgstošām attiecībām starp cilvēkiem. Uzklausām teoloģijas doktoru, meditācijas pasniedzēju Juri Rubeni un Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāju profesori Guntu Ancāni.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
esat gan vienā, gan otrā pusē. GUdri runāt, atrast rakstos pareizo apgāzošo citātu nav nekādi darbi - tas ir taspats, ko darīja FArizeji, līdz piekala Jēzu krustā....................................... .............................................. ...............
Tādi cilvēki kā T.Tālbergs un viņam līdzīgi domājošie ir īstie tumsoņas, ko labi raksturo viņa vēlme grāmatu sadedzināt.
Grāmata nav tikai par reliģiju, tās tur ir visai pamaz, manā skatījumā un es to drīzāk nesauktu par reliģiju, bet gan pārliecību par Spēku vai Apziņu, kas nosaka visu un caurvij visu. Tā ir reizē garīga un psiholoģiska rakstura lasāmviela, ko nevar lasīt kā daiļliteratūru, bet, kas prasa iepriekšēju sagatavotību un galvenais - prasmi un vēlmi DOMĀT, PĀRDOMĀT. Tā ir pēc savas būtības dziļi un plaši integrāla gan vertikāli, gan horizontāli. Un to lasot, jau no pirmajām lappusēm gribējās noliekt galvu dziļā cieņā un pateicībā J.Rubeņa un viņa zināšanu un vieduma priekšā. Tādas grāmatas sarakstīšanu, viennozīmīgi, iniciējis Dievs vai kā nu kurš To dēvē.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X