Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Ko īsti nozīmē kompetenču pieejā balstīts mācību saturs, kuru iecerēts ieviest sākot jau no nākamā mācību gada – ideja mācīt bērnus atbilstoši 21. gadsimta prasībām pārtop par realitāti. Kādi ir gaidāmie ieguvumi skolēnam, cik gatavi pārmaiņām ir pedagogi, skaidrojam Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas: Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Ieva Margeviča-Grinberga, Zolitūdes ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Marina Guseva, Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Ingūna Hitrova un Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane. Pa tālruni viedokli izsaka LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes students Ļevs Rusilo.
Pamata kompetences, kas turpmāk būs jāapgūst bērniem skolā un kuras jau arī šobrīd skolēni apgūst: valoda, sociālā un pilsoniskā, kultūras un mākslas izpratne, matemātika un datorzinātnes, dabaszinātnes un inženierzinātnes, veselība un fiziskās aktivitātes.
Galvenās jomas izglītībā nemainās, galvenās izmaiņas vērstas uz to, lai skolēni prastu reālā dzīves situācija, kad saskaras ar jaunu kontekstu, pielietot to, ko skolā mācījušies, skaidro Zane Oliņa. Uzsvars būs uz prasmi lietot, rīcību, kas balstīta pārliecībā, koordinēta un prasmīga.
Skolēniem vajadzīgs daudz vairāk iespēju risināt kompleksus integrētus uzdevumus, nevis sadalītus mācību priekšmetos vai jomās, bet uzdevumi, kas prasa saprast, kurš risinājums derēs. Nevis atkārtoti pielietot vienu paņēmienu arvien no jauna dotās skolotāja situācijās.
Pedagogi atzīst, ka viņiem šobrīd svarīgākais – skaidrība par mācību saturu, jo lai strādātu ar kompetenču metodi, ir vajadzīgas izmaiņas mācību saturā.
Oliņa norāda, ka šobrīd notiek mācību satura izstrāde. Lielais izaicinājums satura izstrādē ir – bērnam, kurš iet skolā, nevar 120 stundas nedēļa nevar krāmēt galvā visu, kas ienāk prātā. Tas ir vienošanās jautājums par to, kas ir svarīgākais. Ir jābūt prioritātēm. 2017. gada rudenī publiskai apspriešanai tiks nodots jaunais izglītības standarts.
Oliņa arī uzskata, ka jau šobrīd katrs skolotājs klasē var īstenot kompetenču pieeju pat uz vecās tāfeles ar krītu uzrakstot, kāds rezultāts viņam ir jāsasniedz.
Piesardzīgāk uz kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanu raugās LU pārstāve Ieva Margeviča-Grinberga, jo viņa pētījusi pasaules pieredzi šajā jautājumā un tā ir ļoti atšķirīga dažādās valstīs un nav viennozīmīga. Galvenās problēmas – skolotāji neizlasa ministrijās tapušo stratēģiju un ar laiku katrs to izprot citādi, tāpat aktuāls ir arī skolotāju izglītības jautājums visā pasaulē. Piemēram, Zviedrijā pedagogus sagatavo 28 augstskolas un katrā tas notiek citādi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
LTV1 Vakardienas raidījumā "Tieša runa" par kompetenču izglītības ieviešanu runa bija ļoti tieša…
Pirmkārt. “Skolas 2030” satura ieviešanas vadītāja Ilze Oliņa apliecināja savu augstāko kompetenci, vienā elpas vilcienā novīterojot iekaltas un gadiem novazātas frāzes, kuras lielākais šedevrs bija atklājums, ka – “svarīgi, lai bērni justos piederīgi skolai, kas saistīta ar bērnu sajūtu, ka skolotājiem rūp viņu izaugsme un attīstība”… Ak, kāda tumsā esam dzīvojuši, šo derīgo “izraksteni” nezinājuši!
Otrkārt. Spilgti sevi pieteica apgāda “Lielvārds” šefs Aivars Gribusts. Protama lieta - kā veikalnieks. Kas jau 30 gadus lieliski saprot mācību satura nemitīgo raustīšanu, standartu, programmu, pieeju maiņas, kas paver milzīgas iespējas mācību līdzekļu štancēšanai un uzņēmuma peļņai: tagad tapšot gatavi nodarbību scenāriji. Pieļaujams, ka īpaši neattīstītiem skolotājiem, kas paši savas mācību stundas uzkonstruēt nespēj…
Treškārt. Vēl spilgtāk izcēlās vecāku pārstāvis Edgars Galsons:
viņam vienkārši nebija, ko teikt…
Ceturtkārt. Visdaiļrunīgākā rādījās latviešu valodas “kompetenču” locītāja Sanita Lazdiņa, kura savu (ne par lietu) aizrunāšanos jauki izkrāsoja ar tīkami tēlaino - “forši”…
Piektkārt. Nepatīkamu disonansi haotiskajā, bet draudzīgajā kakofonijā viesa LU profesors Mārcis Auziņš, korekti aizrādot, ka skološanos nosaucot gudrā vārdā vēl neliecina, ka tā ir gudra un ka skolotāji “jauno” kompetenču pieeju izmantojuši jau kopš Mozus laikiem…
Bet to, ka tā atkal ir naudas "apgūšana" (izgāšana) tāpat kā e - veselība, e - skola, EXPO un citas kāstuves, nesaka neviens...
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X