Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


"Nekas nav labāks par stabilitāti valodas jomās, īpaši terminoloģijā, īpašvārdu atveidē. Tā ir lingvistiskā labklājība. Mainīšana – kaprīze," atzīst filoloģijas doktors Juris Baldunčiks raidījumā Kā labāk dzīvot.

Jauktas laulības, ceļojums vai īpašumtiesību kārtošana ir tikai daži notikumi, kas cilvēkam var likt aizdomāties par šķietami viņam tik neaktuālu tēmu kā personvārdu un vietvārdu atveide latviešu valodā. Kā spēkā esošais Valodas likums saka par citu tautību cilvēku vārdu un uzvārdu atveidi latviešu valodā? Kad un kā rodas problēmas un ko iesākt šādos gadījumos, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Skrivanek Baltic" latviešu valodas projekta "Valodas policija" eksperte Aiga Veckalne un filoloģijas doktors, Latvijas zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Juris Baldunčiks.

Juris Baldunčiks aizstāv tradicionālo īpašvārdu atveides nemainīšanu.

"Vairākums lielo valodu īpašvārdu lietošana ir regulēta un nepatikšanas rada neliela grupa vārdu," vērtē Baldunčiks. Viņš arī ir pret vārda Islande atveidi ar garo ī.

Aiga Veckalne norāda, ka tagad var lietot paralēlformas „Īslande” un „Islande”.

Speciālisti iebilst pret īpašvārdu atveidi oriģinālvalodā aiz latviskotās versijas. Tās būtu izmantojams tikai uzziņu izdevumos.

Arvien ir strīdi par  personvārdu transkripciju dokumentos – pasē, dzimšanas apliecībā.

Ja pase izdota Latvijā, tad personvārdus latvisko saskaņā ar likumdošanu un vārdu latviskošanas un atveides tradīcijām. Pastāv iespēja pasē oriģinālo rakstību likt blakus lapā, skaidro Veckalne.

Baldunčiks ir kategoriskāks: "Vai mēs vēlamies savā valodā salikt visus pasaules alfabetus?" Viņš norāda, ja cilvēks grib būt latvietis, visam jābūt latviešu valodā. Mēs ar to radītu valodu valodā un izjauktu galvenos principus latviešu valodā Divi principi – kā runājam, tā rakstam un mums ir pilnflektīva valoda – vārdi ar galotnēm. Kā pārkāpjam šos principus, tā vairs nav latviešu valoda. Ja pieļaus īpašvārdu atveidē veidot "valodu valodā", tad arī visus aizguvumus nepārveidos.

Valodnieki iebilst par uzvārdu lietošanu sievietēm vīriešu dzimtē un neuzskata uzvārdu lietošanu ar galotni sieviešu dzimtē par diskrimināciju, lai arī skan griezi un neparasti. No latviešu valodas viedokļa sievietes uzvārdam jābūt, piemēram, Eze nevis Ezis.