Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Saeima gatavojas izšķirties, vai no nākamā gada sākt ierobežot ārzemniekiem izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaitu. Viedokļi sabiedrībā par to dalās. Sevišķi aktīvi aģitāciju pret jebkādiem ierobežojumiem medijos izvērsis nekustamo īpašumu tirgotāju dibinātais Konkurētspējas attīstības fonds. Viņi sauc skaitļus un labumus, kādus Latvijas ekonomikai dod šo atļauju ieguvēji. Tā kā šie skaitļi būtiski atšķiras no oficiālās statistikas, nolēmām papētīt, cik korekta ir šī reklāmas kampaņa un vai patiesi pastāv kādi riski, ja Saeima Nacionālās apvienības spiediena ietekmē mainīs līdzšinējo kārtību.

Par ieguvumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas interesējas Ginta Mūrniece.

Ideja par termiņuzturēšanās atļaujām nāca no Aināra Šlesera un Tautas partijas 2010. gadā. „Nacionāļi” bija pret. Pagājuši trīs gadi. Ziņojumā valdībai Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde secināts, ka termiņuzturēšanās atļaujas saņēmušas gandrīz septiņi tūkstoši personu, galvenokārt no Krievijas. Ieguldījumi, kas saistīti ar šo atļauju saņemšanu, tuvojas 500 miljoniem latu. Valsts budžetā tiešā veidā ieguvums ir vairāk nekā 40 miljoni latu. Vēl minētas aptuvenas summas, kas ieplūdušas pašvaldību budžetos, bet kopēja cipara, cik liela bijusi šī naudas plūsma, nav. No tautsaimniecības nozarēm jūtama ietekme bijusi tikai nekustamo īpašumu darījumu sfērā, pārējās nozarēs - nenozīmīga. Toties šīs investīcijas esot veicinājuši ekonomisko aktivitāšu palielināšanos un brīvās naudas daudzumu Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgotāju pasūtītā reklāmā izskan citi skaitļi. Vai to uztvert kā maldinošu? Edgars Šīns, Konkurētspējas attīstības fonda viens no dibinātājiem un uzņēmējs, kurš darbojas nekustamo īpašumu biznesā, noliedz jebkādu sabiedrības maldināšanu. Viņa vadītās kompānijas „Latio „ biznesā termiņuzturēšanās atļauju tīkotāju naudas apgrozījums esot vien aptuveni 15 procenti, bet kopumā Latvijas ekonomikā ieguldīts pusotrs miljards šajos gados. To secinājis reklāmdevējs, atsaucoties uz diviem pašu pasūtītiem pētījumiem.

Kā var dzirdēt reklāmā, kopš sāktas izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, aizbraucēju skaits samazinājies par 60 procentiem. Personālatlases kompānijai „CV Online Latvia” ir citi dati – emigrācija nav samazinājusies.

To, ka Šīna pārstāvētā fonda pasūtītā reklāma par labu termiņuzturēšanās atļaujām ir maldinoša, atzīst arī Eiroparlamenta deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle. Viņš min vairākus piemērus, kādi noteikumi ir citās valstīs, lai saņemtu līdzvērtīgu atļauju.

Edgars Šīns ir pārliecināts, ka jārūpējas, lai Latvijā būtu saimnieciskā aktivitāte un darbs, un termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība to nodrošina. Līdzīgās domās par atļaujām ir arī uzņēmēja Ritma Ritenberga, kurai pieder SIA „Ambers”, kas piegādā santehniku no Vācijas.

Vēstures zinātņu doktors, filmas „Padomju stāsts” autors Edvīns Šņore ir apmaksājis pretējas reklāmas izveidi, jo Konkurētspējas attīstības fonda apmaksātās reklāmā skan nepatiesi fakti. Viņš nenoliedz, ka atsevišķas nozares iegūst no šo atļauju tirdzniecības, bet ne ekonomika kopumā.

Kas ir šie cilvēki, kuri pērk šeit dārgus īpašumus? Kāda ir viņu motivācija to darīt?

Krievi, ukraiņi, kazaki, uzbeki, ķīnieši – kopā pagaidām gandrīz septiņi tūkstoši. Visvairāk viņus interesējusi Rīga, Jūrmala, Pierīga, gandrīz nemaz Latgale. Īpaši iecienīts izrādījies Ozolnieku un Babītes novads. Ozolniekus iecienījuši ķīnieši, Babītes novads sev uzmanību pievērsis ar kādreizējā Saeimas Saskaņas centra deputāta Holostova priekšvēlēšanu reklāmām par to, ka viņš Babītē uzcēlis krievu politiķu vārdos nosauktus ciematus, vienu pat ar nosaukumu PSRS, lai aicinātu turp krievus, kuri tīko šeit iegūt termiņuzturēšanas atļaujas. Holostovs pats saka, ka projekts apstājies.

Tomēr devāmies uz Babīti, lai paskatītos un paklausītos, kā cilvēki sadzīvo ar termiņuzturēšanas atļauju ieguvējiem. Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes dati rāda, ka kopumā trīs gadu laikā Babīte nopirkti 70 īpašumi, vairāk nekā 10 miljonu latu vērtībā. Babītes novada mērs Andrejs Ence skaidro, ka Holostova ciemati ir tikai reklāmas triks, arī sastaptie iedzīvotāji saka, ka tikai dzirdējuši par tādiem. Realitātē to nav. Dažos zemes gabalos ir iesāktas būves. Tomēr Andrejs Ence neatbalsta kvotu noteikšanu termiņuzturēšanās atļaujām. Tam neesot lielas jēgas, jo nekustamos īpašumus Babītes novadā ārvalstnieki pērk jau sen un drīkst darīt. Lielākā daļa šo cilvēku uz vietas nedzīvo, parasti izīrē.

Tomēr negatīvi piemēri biznesa aprindās no termiņuzturēšanās atļauju pircējiem nav tālu jāmeklē. „Telemedia” – „Radio 101” – uzmetiens krievu investoru gaumē. Citāts „Neatkarīgās”: „Ieradās Latvijā. Dabūja uzturēšanās atļaujas, sačakerēja lielisku radio un uzmeta ētera cilvēkus. Šādi rīkojušies Krievijas pilsoņi Vitālijs un Oksana Ņikitenko. Labāk vispār nebūtu atbraukuši”.

Ņikitenko ir viens no nedaudzajiem termiņuzturēšanas atļauju ieguvējiem, kurš ieguldījis naudu arī biznesā. Diemžēl, neveiksmīgi. Ieguldījumi kapitālsabiedrībās no termiņuzturēšanas atļauju tīkotājiem nav modē, tie ir tikai pieci procenti no kopējiem ieguldījumiem. Salīdzinoši vairāk termiņuzturēšanas atļaujuieguvēji guldījuši naudu banku subordinētajā kapitālā. Tomēr, kā atzina banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Laima Auza, no šādiem kredītņēmējiem nekāds risks Latvijas banku sektoram šobrīd nav.

Kam tad ir risks, ja tāds vispār ir? Roberts Zīle min Magņicka lietu un gadījumu, kad itāļu dienesti apcietinājuši kazahu baņķiera sievu, kurai bija Centrālāfrikas Republikas pase un Latvijā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja. Par to raksta pasaules laikraksti, un tas rada par Latviju iespaidu, kā par nelielu valstiņu, kas robežojas ar Krieviju un kas attīsta ne visai tīru biznesu ar valsti, no kuras kādreiz atbrīvojās. Tas nerada investīcijām labvēlīgu klimatu no Rietumu valstīm. 

Jau pieminētajā Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes ziņojumā valdībai teikts: „Atkārtoti jāvērš uzmanība uz to, ka palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām Padomju savienības teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas, kā krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgo sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās. ”

Arī Drošības policija secinājusi, ka patlaban termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām valsts ekonomikā nerada tiešus un tūlītējus draudus Latvijas drošībai, taču šī prakse rada ilgtermiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nacionālās drošības intereses nākotnē. Ja deputāti tomēr nenolems šo procesu ierobežot, par ko šobrīd vienojusies valdošā koalīcija.