Dzejniece Inese Zandere, viesojoties raidījumā Krustpunktā, atklāj, ka iesaistījusies „Vietvārdu talkā” un piedāvā, ja apnīk šis raidījuma nosaukums, lietot vietvārdu „staģougsna”, kuru atradusi, aptaujājot savus kaimiņus Dunavas pagasta. Tā cilvēki dēvē kādu īpašu meža ceļu krustojumu, no kura ceļi aizved uz visām tuvējām apdzīvotām vietām – īsts krustpunkts.

 Tuvojoties mācību gada sākumam, Inese Zandere atzīst, ka nākotnē tomēr nepietiks ar planšeti un telefonu, bet vajadzēs arī grāmatu.

„Grāmata ir līdzeklis, ar kuru ir iespējams uztveres procesu palēnināt. Grāmatā nekas neslīd uz priekšu, nekas neizlec. Pie grāmtas ir jāsēž, tā ir lēni jālapo un tai ir cita telpas un laika attiecību shēma. Nevar iemācīties iedziļināties, apstāties un saprast, ja neiemācās to darīt to lēnāk. Grāmata paglābs bērnus  no šī plūduma, pārspīleti ātrā, kas neatbilst cilvēku fizioloģijai un cilvēka domas ātrumam,” atzīst Inese Zandere.

 Septembris nāk arī ar Dzejas dienām, Inese Zandere atklāj, ka iznāks jauna „Garā pupa” – dzejas gada grāmata bērniem. Pašai būs daudz tikšanos un vairāki lieli atklāšanas pasākumi.

„Grūts laiks, bet arī katru gadu tiek gaidīts, bet arī drusku bail no tā, vai pietiks spēka, vai cilvēki saņems no manis to, ko sagaida, vai man pietiks spēka pateikt cilvēkiem to, kas viņiem vajadzīgs,” atzīst Inese Zandere.

"Lai tie graudi būtu tīri," ir dzejnieces šī gada Dzejas dienu lūgšana, ikdienā redzot lielās mašīnas ar graudiem, kas dodas cauri Dobelei, kur viņa dzīvo.