29. augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkas 97.gadadienā, atklās jaunu ekspozīciju „Grāmata Latvijā”. No pirmās iespiestās grāmatas līdz konversācijas vārdnīcai; no Glika Bībeles līdz „Grāfa lielmātei Genovevai”. Gaidot ekspozīcijas atklāšanu, Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar „Kultūras rondo” un grāmatu pētniekiem šonedēļ iepazīstina jūs ar sešām īpašām grāmatām, kas stāsta par rakstītā vārda attīstību Latvijā cauri sešiem gadu simtiem. Tās ir grāmatas, kas veidojušas mūsu identitāti.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības sektora vadītājs Viesturs Zanders iepazīstina ar Anša Gulbja apgāda izdoto Latviešu Konversācijas vārdnīcu (1927-1940).

"Ansim Gulbim raksturīga uzņēmība, drosme riskēt, vēriens, atbildība pret lasītājiem un enciklopēdijas veidotājiem. Kā jebkura vērienīga iecere, arī Latviešu Konversācijas vārdnīca izdošana laika gaitā transformējas, pāraug nodomātos izdevuma apjomu (sākotnēji plānoto četru sējumu vietā iznāk 21), tematiskos ietvarus un tā sagatavošanas laika grafiku (pusotra gada vietā 13 gadi), stāstījumā atklāj Viesturs Zanders.

Pirmais enciklopēdiju izdošanas mēģinājums 19.gadsimta. 90.gados ir saistāms ar valodnieka Jēkaba Dravnieka (1858-1927) vārdu. Tas apraujas ne tikvien Dravnieka bankrota dēļ, bet arī tālab, ka pati latviešu sabiedrība un arī tās izglītotā daļa vēl nav noticējusi savām spējām, vajadzībai pēc pašu spēkiem radītas enciklopēdijas. Nākamais solis enciklopēdiju izdošanas tradīcijā ir Rīgas Latviešu biedrības izdotā Konversācijas vārdnīca (1903-1921), kas kļūst par pirmo pabeigto universālo enciklopēdiju latviešu grāmatniecībā.

Neskatoties uz to, ka Dravnieka Konversācijas vārdnīca paliek pusceļā, Ansis Gulbis (1873-1936) par savu priekšteci enciklopēdiju izdošanas laukā J. Dravnieku sacījis: „Toreiz, pirms 35 gadiem, kad saņēmu viņa izdoto Konversācijas vārdnīcas 1. burtnīcu, es tā sajūsminājos, ka nolēmu kļūt par grāmatnieku”. 

Līdzīgi kā Dravnieka un Rīgas latviešu biedrības Konversācijas vārdnīcas, arī Gulbja enciklopēdija vispirms iznāk atsevišķās burtnīcās, astoņas burtnīcas tiek apkopotas sējumos, galarezultātā 21 sējumā ir vairāk nekā 77 tūkstoši šķirkļu, ap 13, 5 tūkstoši dažādu attēlu, un tas viss ir tapis, izmantojot vienīgi vietējo poligrāfijas uzņēmumu pakalpojumus, paša Gulbja spiestuvi, bet kartes iespiežot Pētera Mantnieka kartogrāfijas institūta tipogrāfijā.

A.Gulbja izdevējdarbības pieredze un izdevuma sagatavošana ir tik labi organizēta, ka arī pēc Gulbja nāves enciklopēdijas, tāpat kā visa apgāda darbu, spēj nodrošināt viņa māsasdēls Arvīds Mālītis (1900-1971).  

Pēc kāda recenzenta atzinuma, Latviešu konversācijas vārdnīcas valoda ir modernākā un tobrīd gramatiski korektākā literārā valoda, kādu ne tik bieži ir iespējams atrast citos tālaika iespieddarbos.

Raidījums tapis sadarbībā ar "Kultūras rondo" un portālu lsm.lv