"Jubilejas ir labs iemesls sarosīties," tā sarunā Kultūras Rondo atzīst Alberta Kronenberga mazmeita Ilze Jansone-Saulīte. Un arī labs iemesls izdot kādu pamatīgu pētījumu par mākslinieku un rakstnieku Albertu Kronenbergu. „Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade” - apgāds "Neputns" izdevis somu rakstnieka un žurnālista Jukas Rislaki grāmatu par Albertu Kronenbergu. No somu valodas tulkojusi Anna Žīgure. 

“Kāpēc soms raksta par latviešu autoru? Es bieži arī sev to jautāju. Un mana atbilde bija – kāpēc ne!,” tā par savu apjomīgo darbu "Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade", kas tapis desmit gadus, sarunā Kultūras Rondo saka somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki.

Patiešām – kāpēc ne? Somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki, dzīvodams Latvijā, ir brīnišķīgi iemācījies latviešu valodu. Grāmatu par Kronenbergu gan viņš rakstījis somu valodā, to latviski tulkojusi viņa sieva, tulkotāja Anna Žīgure. 

Pamudinājums ķerties pie darba par Albertu Kronenbergu Jukam Rislaki bijusi tikšanās ar mākslinieka meitu Rutu Kronenbergu. “Viena mana karikatūra bija veltīta Kronenbergam, viņa piezvanīja un prasīja kāpēc. Tā sākām sarunāties, atklāj Rislaki.

Pirmā tikšanās Jukam Rislaki ar Albertu Kronenbergu bijusi lasot darbu "Mazais ganiņš", taču daudz labāk viņam patīk "Sprunguļmuižā gadatirgus".

 “Liekas, ka Juka ir labi un dziļi izpratis un dziļi izpētījis materiālu par ko raksta. Tas viņam asinīs. Pirms ķeras pie rakstīšanas, viņš cītīgi veic izpētes darbu, mēģina atrasts visu, ko var,” stāsta Anna Žīgure.

“Tulkot nebija pārāk sarežģīt. Pievienotā vērtība, ka dzīvojam vienā mājā un mūsu darba istabas ir blakus,” stāsta Anna Žīgure. “Ja ir kaut kas, ko nesaprotu, vai esmu pārpratusi, Jukam pavaicāju. Kad esmu iztulkojusi, Juka lasa un veic labojumus vai ieteikumus.”

“Šī grāmata ir kaut kas grandiozs, ilgus gadus būvēts grandiozs panākums. Ja tā nebūtu sākusi tapt un veidoties ģimene nebūtu sasparojusies uz radu apzināšanu, dzimtas koka pētīšanu, jaunākajai paaudzes stāstīt par vecvecvectēvu,” ar gandarījumu atzīst Alberta Kronenberga mazmeita Ilze Saulīte-Jansone.

Viņa arī atklāj, ka Leļļu teātris ir ieinteresējies par darba “Tuntuļu Jurītis” iestudēšanu, vēl Alberta Kronenberga 130. jubilejas gadā ir doma izdot darbu “Mazais ganiņš”, bet uz Ziemassvētkiem taps marku komplekts ar A. Kronenberga darbu varoņiem sadarbībā ar Latvijas pastu.

Starp citu grāmatas atvēršanas svētki notika Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, un tā nav nejaušība, jo Alberts Kronenbergs ar Raini ir ticies, Rainim paticis Kronenberga iekoptais dārzs un Rainis kād ciemošanās reizē uzdāvinājis Kronenbergam rozi.

Alberts Kronenbergs ir jūrmalnieks - dzimis Slokā, visus darbus sarakstījis Majoros. Jūrmalā ir viņa vārdā nosaukta iela un arī Slokas bibliotēka nes Kronenberga vārdu. Ilze Saulīte-Jansone atklāj, ka viņai ir sapnis par Alberta Kronenberga parka izveidi Jūrmalā.

“Bērnība bija privilēģija lasīt “Mazās Jaunības Tekas”. Ik pa brīdim mamma pateica – tas ir vectēva darbiņš. Tā es sapratu, ka viņš ir mākslinieks,” atminas Ilze Saulīte-Jansone. “Ģimenē nebija tā, ka sludinātu, ka viņš ir vienīgais, lielākais, labākais. Viņa darbi ir ienākuši ģimenes leksikā. Arī man mīļākais darbs ir “Sprunguļmuižā gadatirgus” un tāds termins kā “kurmja ūdens” tiek lietots bieži, kad ir runa atklātu melošanu. Tagad pārtikas piedevas ir “kurmja ūdens”. Lepojos ar savu senci, kurš visai mūsu dzimtai fantastisku pamatu ielicis."

Juka Rislaki atklāj interesantas paralēles somu latviešu literatūrā, arī Tūvei Jansonei ir kāds stāsts ar tirgu, kur dzīvnieks vai trollis pārdod viltotu, vārdotu ūdeni.

Alberts Kronenbergs ir iedvesmojis daudzus – gan Raimondu Paulu „Dzeguzīti”un Jāni Pauķstello, lai rastos dziesmu spēle „Mazais ganiņš”, gan Pēteri Liepiņu un Imantu Zemzari, lai atkal un atkal Dailes teātrī spēlētu „Jērādiņu”.