Ir iznākusi vēsturiskā 19.gadismta grāmata „Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi”. Tās pamatā dzejnieka Mārča Reinberga dzejojums „Rīga”, ko 1865. gadā pārstrādājis un ar trāpīgu apakšvirsrakstu papildinājis Ernests Dinsbergs. Ziņģe piedzīvojusi vairākus izdevumus. Šis „Atvērto krātuvju” apgāda jaunizdevums ir izdevniecības „Liesma” 1975. gada publicētā teksta variants ar Aleksandra Jansona komentāriem.

„Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi” ir labsirdīga humora pilnā valodā sacerēta poēma, kas veidota kā pastaiga pa Rīgas pilsētu, tēlaini un detalizēti aprakstot pilsētas vietas, iedzīvotājus, ievērojamas ēkas, arī tehnoloģiskos jaunievedumus.

Grāmatas atvēršanas svētkos fragmentus no poēmas lasīja aktieris Jurijs Djakonovs. Bet grāmatas zinātniskā konsultante un ievada autore Ausma Cimdiņa uzsvēra, cik savulaik šī ziņģe bijusi populāra un kā tā atspoguļojusies vēlākajos citu autoru darbos.

„Dinsberga-Reinberga ziņģe gāja no mutes mute un bija folklorizējusies,” skaidro Ausma Cimdiņa. „Tas ir dokumentēts Augusta Deglava romāna „Rīga” pirmajā daļā, kur Pēteris Krauklītis kopā ar citiem Rīgas braucējiem ziņģē „Rīgas ziņģi”. Arī tālāk romāna lappusēs Deglavs atgriežas pie Dinsberga-Reinberga ziņģes.”

Ausma Cimdiņa min, ka arī Aspazijas savās bērnības atmiņas „Zila debess zelta mākoņos” citē šo ziņģi un pēc tam secina, ka viņa pelēkā lauku pele tur nevarēs dzīvot.

„Dinsberga Reinberga Rīga ir smalka intonācija, tur saklausām drastisko, humoristisko, pašironisko. Tas ir vērtīgs un dienas gaismā ceļams teksts. Lasāms teksts. Šī intonācija spēcīgi kontrastē ar jaunlatviešu un tālāk jaunās strāvas attīstīto intonāciju par Rīgu kā svešķermeni latviešu tautas dzīvajā miesā un centienos,” analizē Ausma Cimdiņa. „ (..)Arī vēsturiskās poētikas šarms, teksts ar savdabīgu tapšanas vēsturi un ceļu pie lasītāja, un mūsdienu lasītājam interesants.”

Agrākie ziņģes izdevumi arī glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Atsevišķā grāmatā poēma iznākusi četras reizes, ar senajiem poēmas publicējumiem iepazinusies Ilma Elsberga, kas ziņģi par Rīgu izdevusi atkal. Ilma Elsberga pārliecināta, ka mūsdienās daudzi interesējas par vēsturi ne tikai par savas dzimtas, bet arī pilsētas.

„Grāmata būs interesanti tiem, kas meklē Rīgas vietas, senos vietu nosaukumus, interesējas par senajām svētku tradīcijām, notikumiem. Aizrautīgā valodā aprakstīts, kā Rīga toreiz izskatījās, kādi jauni nami celti, kādi bija Rīgas iedzīvotāji, kādus svētkus svinēja,” skaidro Ilma Elsberga.

Grāmatā arī 20.gadsimta bibliotekāra un arhivāra Aleksandra Jansona komentāri un specifiskās leksikas skaidrojumi no 1975. gada izdevuma.

„Ja Dinsbergs nebūtu izcēlis Reinberga tekstu no aizmirstības, tas būtu palicis bibliotēkās, līdzīgi nopelni ir Aleksandram Jansonam, ka viņš 1975. gadā izcēla gaismā, nodrukāja, pielika vērtīgus komentārus par kultūrvēsturiskajām pārmaiņām pilsētā 20. gadsimtā un vēsturisko leksiku, jo ziņģe ir pilna ar rusicismiem un ģermānismiem, kas bija tā laika rīdzinieku valodā. Tas savā ziņā ir tā laika rīdzinieku valodas dokumentējums,” uzskata Ausma Cimdiņa

Aktieris Jurijs Djakonovs atzīst, ka runāt ziņģes tekstu bijis izaicinājums, taču patīkami pārsteigts par pozitīvismu, kas no šīs grāmatas strāvo. "Tur ir daudz pozitīvas enerģijas daudz, kas mūsdienās nav raksturīgs. Mēs bieži kraņķējamies par kaut ko. It sevišķi rīdzenieki. Pilnīgs pozitīvisms, ar vieglu humoru, bet par to, ka tur stāv Rīgā, liela, skaista (..) To mēs varam paņemt un attīstīt, pateikt, ka kaut kas ir ļoti skaisti un fantastiski, tas ir tas, ko mums vajag,” vērtē aktieris Jurijs Djakonovs.