Brīvības pieminekli Rīgā apkopes dēļ vismaz uz pāris mēnešiem ieskauj nožogojums. Apkopes laikā tiek spodrinātas Brīvības pieminekļa zvaigznes, atjaunots aizsargpārklājums uz Brīvības tēla, tīrītas akmens detaļas, veikti iekšdarbi, kā arī virkne citu darbu. 

“Man visvairāk rūp Brīvības tēls, jo mans materiāls ir metāls,” sarunā ar Kultūras Rondo atklāj restauratore Sarmīte Gaismiņa, Latvijas Nacionālā muzeja restaurācijas departamenta vadītāja, Pieminekļu inspekcijas metāla restaurācijas eksperte kvalitātes novērtēšanas komisijā. Viņa ir ķīmiķe pēc profesija un savā ziņā var teikt, ka pieminekļa apkope ir viena liela ķīmiķošana ap lielo skaisto pieminekli.

Sarmīte Gaismiņa atminas, kādas izjūtas viņu pārņēmušas piedaloties Brīvības pieminekļa restaurācijā 2000. / 2001. gadā, kas bija pirmā pēc padomju perioda. Toreiz bijis daudz sarežģītāk, jo piemineklis nebija apkops 60 gadus.

“Sajūtas ir grūti aprakstīt vārdiem,” tā par pirmo iespēju pieskarties Brīvības piemineklim bilst Sarmīte Gaismiņa. “It sevišķi, ka padomju laikā varējām vērot pa gabalu, pieejot pie pakājes jau bija bailīgi, ja nu vien izliecies, ka gaidi trolejbusu.”

Meistare vērtē, ka piemineklis ir veidots ne tikai mākslinieciski skaisti, bet arī arhitektoniski prasmīgi. Izrādās, ka mākslīgo patinu, kas klāj Brīvības tēlu, izvēlējies zviedru metālkalējs, Zāles iecere bijusi, ka tam jābūt gaišam. Patina pilsētas vidē pati sevi zināmā mērā atjauno, skaidro Sarmīte Gaismiņa.

Ministru Kabinets Brīvības pieminekļa restaurācijai un apkopei novirzījis gandrīz 194 tūkstošus eiro neparedzētiem gadījumiem. Kopš iepriekšējās pieminekļa apkopes pagājuši teju 20 gadi. Tas ir pārāk ilgs laiks, jo kaut vai aizsargpārklājums uz Brīvības tēla ir regulāri jāatjauno. Šīs restaurācijas laikā un Brīvības tēls atkal tiek pārklāts ar mikrokristāliska vaska aizsargpārklājumu. Bet tīrīšanas darbi sākti vienkārši ar ūdeni nomazgājot sakrājušos netīrumus.

Akmens restaurators Edgars Janočko atklāj, ka pieminekļa akmens daļu kvalitāti ietekme blakus esošā intensīvā satiksme, tā ir vibrācijas, kas rada mikroplaisas, ķīmiskie savienojumi gaisā rada nosēdumus uz pieminekļa, caurumiņi akmenī aizpildas ar putekļiem, sāk veidoties augsne, iesējas kāda sēkliņa, sāk plēst akmeni, veidojas sūnas. Edgars Janočko skaidro, ka starp pieminekļa pakāpieniem no jauna būs jāaizpilda šuves ar elastīgu poliuretāna materiālu. Šuves ir apmēram 1,5 kilometra garumā. Granīta skulptūrām šuvēm nenāksies atjaunot poliuretāna ieklājumu. Vēl viņš bilst, ka sarežģīti tīrīt ir tauku pleķus no pieminekļa akmens virsmas. Tie veidojas no svecēm.

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra” līdz 2019. gadam plāno restaurēt Brīvības pieminekli, Triumfa arku Aleksandra vārti, pieminekli Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgadei un 1905. gada pieminekli Grīziņkalnā, liecina Rīgas pieminekļu aģentūras “Darbības stratēģija 2017.-2019.gadam”.