Vai teksts mums palīdz labāk saprast pasauli un arī sevi? Raidījumā Kultūras Rondo lasām literāros tekstus ierakstu sērijā „Dzejnieks. Rakstnieks. Lasītājs”. Centrālais tēls ir izvēlēts Dzejnieks - Ruta Štelmahere, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Māris Salējs un Edvīns Raups. Viņu dzejas krājumi ir izvirzīti Literatūras gada balvai. Šīs dienas stāsts par dzejnieku Edvīnu Raupu. Viņa grāmata "Uguns nedrošs pulss” nominēta literatūras balvai kategorijā "Labākais dzejas darbs".

Literatūras gada balvai izvirzītie krājumi mudina paskatīties plašāk uz aizvadītā gada situāciju latviešu dzejā un parunāt par to, kas palicis ārpus balvai nosauktajiem. Šoreiz ieklausāmies literatūras zinātnieka Jāņa Ozoliņa un Kultūras akadēmijas studenta, arī dzejnieka Raimonda Ķirķa pārdomās. Raimonds Ķirķis raksturo, kāda, viņaprāt, ir kopējā aina latviešu dzejā. Viņš min, ka bez ievērības palicis konceptuālas dzejas precedents - Eināra Pelša grāmata "Mīļākais tētis pasaulē". 

Jānis Ozoliņš norāda, ka Eināra Pelša dzejā jūtama spēcīga krievu modernisma ietekme, turklāt viņš ir arī talantīgs atdzejotājs. Konceptuālisms un intelektuālā pieeja dzejai šoreiz pietrūkst starp Literatūras gada balvai nominētajiem krājumiem, tā uzskata Jānis Ozoliņš un Raimonds Ķirķis.

No visiem nominantiem Jānis Ozoliņš visvairāk "jūt līdzi Rutai Štelmaherei un novēl, lai viņas grāmata ir tā, kas ir pamanīta".