No 3. jūnija līdz 2. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma otrā izstāde ciklā “Divdabis”, kurā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs prezentēs Ata Ieviņa un Ingas Melderes darbus.

Kultūras Rondo studijā - fotogrāfs, eksperimentētājs un kritiski ironisku komentāru par padomju laika sabiedrību autors Atis Ieviņš un mūsdienu māksliniece - Inga Meldere, kuru raksturo poētiski smalka un humorpilna mākslas un vēstures interpretācija, kā arī izstādes kuratore Inga Lāce. Par abu mākslinieku satikšanos izstāžu ciklā „Divdabis” pārrunāsim raidījumā.

Māksliniece Inga Meldere veido ekspozīciju, atsaucoties uz Ata Ieviņa radošo praksi un atsevišķiem darbiem, kā arī pievērsīs īpašu uzmanību pašām muzeja telpām, kurās notiek izstāde.

“Katrs "Divdabis" ir citāds. Pirmajā mākslinieki strādāja daudz kopā, šajā Inga Meldere strādā ar Ata Ieviņa radītājiem darbiem un interpretē to kontekstu. Arī pārrada dažus no Ata Ieviņa darbiem,” raidījumā Kultūras Rondo stāsta kuratore Inga Lāce.

Inga Meldere pārskatīja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra digitālo arhīvu un vienīgais, ko ievēroja, bija Ata Ieviņa 1980. gadā radītais darbs “ TV”. Darbs kļuvis par iedvesmu idejas attīstībai.

“Darbs uzrunāja, jo likās vizuāli un satura ziņā laikmetīgs. Nofotografēti tukšu hokeja vārti no televizora ekrāna. Liekas, mūsdienās ekrāns visur ir tik klātesošs. Dažiem visa dzīve notiek caur ekrānu. Likās ļoti rosinošs, lai turpinātu, atsauktos,” atklāj māksliniece Inga Meldere.

Izstādes idejas sākumpunkts ir Ata Ieviņa fotosietspiedes tehnikā veidotais darbs “TV” (1980), kurā redzams krāsu televizora ekrāns ar tukšiem hokeja vārtiem. Darbu raksturo gan autora interese par tobrīd Padomju Latvijā vēl reti pieejamo krāsu televīziju un tās attēlu, gan tā laika ikdienas dzīves pelēcība, kurā televīzija piedāvāja kaut īslaicīgu atelpu no realitātes. Savos jaunajos speciāli izstādei veidotajos darbos Inga Meldere turpina domāt par ekrānu, tā rādītajiem attēliem un skatītājiem no mūsdienu perspektīvas, ņemot vērā šodienai raksturīgo vizuālo materiālu pārpilnību.

“Tajā laikā ko darīja padomju cilvēks. Viņš atnāca no darba un pirmais ieslēdza televizoru, sēdēja un blenza. Kad bija hokejs, tie bija svētki. Kad vajadzēja lasīt koncentrēties blakus, pēkšņi baigie bļāvieni “gols”. Viss sagāja kopā, man likās tā tukšā blenšana... Vārti tika izvēlēti kā simbols, tukši vārti, tad nu gaidīsim, kas būs, un visa dzīve paiet garām. Varētu domāt, ka tā ir paliekoša vērtība – kad iesitīs vārtus. Tas ir un nav. Tas saslēdzās kopā, bija tīri emocionāls impulss,” par savu darbu stāsta Atis Ieviņš.

Atis Ieviņš arī bilst, ka darbam nebija iepriekš izdomāts monumentāls uzstādījums ar filozofisku zemtekstu. Bet pateicoties šai iespējai ciklā “Divdabis”, arī pats citādi skatās uz tā laika darbiem.

Pirmajā cikla "Divdabis" izstādē satikās mākslinieki Jānis Borgs un Kaspars Groševs.