“Katrs septembris ir dzejas svētki, dzejas dzīres Rīgā un visā Latvijā, ir sajūtas, ka dzejnieki un dzejas mīļotāji septembri gaida kā svētkus,” raidījumā Kultūras Rondo atklāj Anete Enikova. "Dzejas dienu norišu epicentrs ir Rīga, bet katrs reģions un pilsēta savu iespēju robežās grib līdzsvinēt šos svētkus."

Dzeja. Un dzejnieks mijiedarbībā ar dabu, klausītājiem, mūziku, eksperimentiem. Dažādās valodās un dažādās vietās. Par Dzejas dienām zem Veidenbauma saules Kultūras Rondo studijā dzejnieki - Elvīra Blūma un Toms Treibergs un Dzejas dienu notikumu pārzinātāja Anete Enikova.

Dzejas dienu oficiālie norises datumi ir no 7. līdz 17. septembrim. Šogad vairākas Dzejas dienu norises ir veidotas ar domu akcentēt dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. gadskārtu. Viena no tām ir dzejas kabīne "Skandē Veidenbaumu", kas jau kopš 1. septembra darbojas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt 16. septembrī uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas būs vērojama vēsturiskā fantāzija “Mehāniskais Veidenbaums”, kas dekonstruēs 19./20. gadsimtu mijas latviešu jaunās inteliģences dzīvi Tērbatā, E.Veidenbauma zinātniskās intereses un viņa pēdējo ceļu uz mājām.

“Dzejas dienas vienkārši atnāk,” atzīst Toms Treibergs, kurš šogad būs arī “mikrofonam otrā pusē” - viņš organizē “Balto Dzejas slamu” Dzejas dienu ietvaros, kas 9. septembra vakarā notiks LR1 studijā. Arī "Baltais Dzejas slams" ir godinājums Veidenbaumam un, domājot par šī pasākuma idejisko kopsaucēju, tā rīkotāji nolēmuši, ja Veidenbaums būtu dzīvs, būtu izcils slama dalībnieks un pat laureāts.

Dzejas dienu organizēšanā ir iesaistīta arī Elvīra Blūma, ikdienā strādājot Rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Dažreiz tas ir arī pārbaudījums, jo reizēm publika ir jāatver kā tāds valrieksts, reizēm jāuzspiež uz kādiem punktiem, varbūt kurus viņa gaida vairāk, vai neizprot. Dažreiz jau arī vajag iespert pa stenderi vai izgāzt ūdens karafi (..) Dzejniekam kā jebkuram māksliniekam zināma skandalozitāte nāk par labu,” par tikšanos ar lasītājiem un klausītājiem bilst Toms Treibergs.

“Esmu iesācēja, pat īsti neesmu pārliecināta, kādas ir manas attiecības ar titulu dzejniece. Man ir interesanti rakstīt un izpētīt dažādās robežas, arī savu garīgo telpu. Satikties ar lasītāju lielākoties nav ļoti patīkami, tajā pašā laikā gribas dalīties,” analizē Elvīra Blūma. Viņa arī stāsta, ka ir bijušas reizes, kad novērtē satikšanos ar klausītāju, bet “pagaidām mēģinu atrast sevī “šovmenu””. 

Runājot par Dzejas dienu nākotni, Anete Enikova bilst, ka “plāni iet jau trīs gadus uz priekšu, kā dzejai un Dzejas dienām attīstīties un mainīties, nepaliekot stopkadrā un sentimentālās atmiņās”.