Nupat notikušajā “Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā triumfēja lieliskais mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”. “Zelta globuss” kategorijā “Labākais aktieris drāmā” savukārt saņēma Keisijs Afleks, – par filmu “Mančestra pie jūras”. Šobrīd “Mančestra pie jūras” skatāma Latvijas kinoteātros.

Pēc sava brāļa pēkšņās nāves Lī Čandlers ("Oscar" balvas nominants Keisijs Afleks) kļūst par brāļadēla aizgādni un ir spiests atgriezties dzimtajā miestā, kur viņu jau gaida bijusī sieva (Mišela Viljamsa) un tik rūpīgi slēptā un aizmirstā pagātne…

Amerikāņu filma, kas atgādina Eiropas kino. Reti kad var redzēt Holivudā uzņemtu filmu par vidusšķiru - par saviem kaimiņiem, draugiem. Filmas centrā ir Keisijs Afleksa atveidotais varonis. Lī Čandlers ir četrdesmitgadnieks, sētnieks, kas pilda arī santehniķa pienākumus, uzklausa dzīvokļu iemītnieku dīvainības Vin''s ir skumjš, sevī ierāvies, iekļuvis krogus kautiņos, viņam uznāk nemotivētas niknumas lēkmes. Filmas gaitā var iepazīt viņa dzīvi.

Filmas režisors ir Kenets Lonergans. Šī ir viņa trešā filma. 

"Kad pabeidzu filmas scenāriju, biju ar to ļoti apmierināts. Man patika personāži un darbības vieta, kuru biju atradis Masačūsetā. Rakstīdams šo scenāriju, biju ar to saskaņā dzīvojis divus gadus. Šoreiz tas man aizņēma vairāk laika nekā parasti, jo uzreiz neatradu īsto pavedienu," atklāj režisors. "Parasti pirmo variantu rakstu sešus vai astoņus mēnešus un pēc tam uzlaboju scenāriju par 10 vai 20 procentiem. Kad strādāju, es nedomāju par citiem rakstītājiem. Es mēdzu domāt par sev tuvām filmām vai lugām. Domāju, ka Stenlijs Kubriks uz mani ir atstājis milzu ietekmi. Viņa vīrišķīgā un distancēti racionālā, tomēr tik cilvēciskā pieeja. Nedomāju, ka mūsu filmas ir līdzīgas, līdzīgi ir mūsu iedvesmas avoti. Mani iedvesmo arī Marsela Prusta romāni un režisora Vernera Hercoga vēriens. Domāju, ka ir ārkārtīgi daudz veidu kā strādāt. Mani fascinē ikdienas dzīve un tās nianses. Caur detaļām es atrodu pasaules kopumu."

Filmā Lī Čandleru pasniedz kā labo varoni, bet skatoties var saprast, ka viņā ir vairāk no sliktā puiša, ne labā. Pretruna cilvēkā starp labo un slikto, laimi un nelaimi arī ir filmas pētniecības centrs. Sabiedrība viņu nenosoda, tāpēc viņš pats sevi nosoda vēl vairāk.