30. septembrī Latvijas Nacionālā operā Šarls Guno operas „Fausts” iestudējuma pirmizrāde.

Pasaka pieaugušajiem – tā īsi savu jaunāko operas iestudējumu raksturo režisors Aiks Karapetjans, kurš jauniestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma mēmā kino stilistiku. Savukārt jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Tadeušs Voicehovskis muzikālajā raksturojumā sola parādīt visus tēlu raksturus.

2016. gada jauniestudējums būs pirmais „Fausta” iestudējums Latvijā, kurā dziedās oriģinālvalodā - franciski. Tadeušs Voicehovskis uzsver, ka, iestudējot franču operu, visur jāskan franču valodai.

"Esmu iestudējis vairākas franču operas, tai skaitā „Karmenu”. Gan franču, gan citās valodās. Tagad šeit „Fausts” tiek studēts franču valodā un ir ļoti nozīmīgi, ka šī valoda skan visapkārt, nemitīgi un nepārtraukti," norāda Voicehovskis. "Kā es teicu orķestra mūziķiem: jau pirmajai muzikālajai frāzei jāļauj publikai saprast, kāda stila mūzika tā ir. Ir daudz veidu, kā varam atskaņot vienu noti vai vienu akordu, un ir svarīgi ka jau pirmais ievada akords parāda, cik tas var būt dramatiski. Šo mūziku, kurai ir tik daudz krāsu, mums jāspēj parādīt visā to spektrā. Nevis spēlēt skaļāk vai klusāk, bet parādīt katra personāža rakstura dramatiskumu. Jau libretā un dramaturģijā katram tēlam ir dots raksturs, kurš ir liriskāks, kurš dramatiskāks, kurš nostalģisks, kurš skumjš, citam tēlam jābūt spēcīgam, citam, šinī gadījumā Mefistofelim, jābūt ironiskam. Arī muzikālajā raksturojumā, es ceru, mums izdosies visas šīs krāsas un visus raksturus parādīt."

Galvenās lomas jauniestudējumā atveidos Sonora Vaice vai Margarita Vilsone (Margarēta), Valentīns Ditjuks (Ukraina) vai Raimonds Bramanis (Fausts), Andreass Bauers (Vācija) vai Krišjānis Norvelis (Mefistofelis), Valdis Jansons vai Jānis Apeinis (Valentīns).

Režisors Aiks Karapetjans atklāj, ka viņam iestudējumā svarīgs Margarētas tēls. “Viņa ļoti izcelsies uz pārējo tēlu fona, jo būs viscilvēciskākā, vistīrākā un naivākā. Citi varoņi būs lielā kontrastā," norāda Karapetjans. "Savukārt Mefistofelis būs dažādos tēlos un visu laiku mainīsies. Domāju, ka pat skatītājs uzreiz nesapratīs, ka tas ir Mefistofelis. Tā kā mums ir brīnišķīgi dziedātāji šajā lomā, viņi ieviesīs ne tikai to biedējošo, ko gaidām no Mefistofeļa, bet arī ironisko, kas ir štamps par Mefistofeli."

Šarla Guno opera „Fausts” pirmizrādi piedzīvoja Parīzes "Théâtre-Lyrique" 1859. gadā. Operas libretu pēc Johana Volfganga Gētes traģēdijas „Fausts” motīviem radīja Žils Barbjē un Mišels Karrē. 1869. gadā komponists operu papildināja ar vērienīgu „Valpurģu nakts” baleta ainu, lai „Fausts” atbilstu grand opéra žanram. Savā autobiogrāfijā komponists Šarls Guno raksta, ka pirmo reizi Gētes šedevru lasījis franču tulkojumā jau 20 gadu vecumā – toreiz esot patiesi aizrāvies

Rīgas Pilsētas teātrī „Fausts” pirmo reizi uzvests 1862. gadā, latviešu tulkojumā šī opera skanējusi jau kopš 1903. gada, bet Latvijas Nacionālās operas trupas pirmais „Fausta” iestudējums pirmizrādi ar lieliem panākumiem piedzīvoja 1918. gadā. Nākamais "Fausta" iestudējums Rīgā tapa 1932. gadā.

Jauno „Fausta” iestudējumu veido plaša radošā komanda, arī scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmi māksliniece Kristīne Pasternaka, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, video mākslinieks Artis Dzērve un kustību režisore Linda Mīļā, kā arī amerikāņu gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds.