Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta publicējumu sērijā “Studia humanitarica” klajā nākusi Dr. art. Ievas Tihovskas zinātniskā monogrāfija “Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā”.

“Nav vienas čigānu mūzikas,” stāstot par savu pētījumu raidījumā Kultūras Rondo atzīst Ieva Tihovska.

Pētniece arī atklāj, ka darba laikā ssociācijas par čigānu mūziku mainījušas. “Kad sāku pētījumu, bija eksotizēts priekšstats - sarkanie brunči, kaut kas ļoti īpatnējs. (..) Sastapu ļoti raibu ainu, varēja just, ka viņi ir vietējie, ietekmējas no vietējās kultūras, piemēram, vecajām Ventspils čigānietēm liela daļa repertuāra ir latviešu valodā, jaunie dzied populāras krievu čigānu dziesmas.”

“Čigānu mūzikas pētniecībai likts komats,” atzīst Ieva Tihovska. Viņa domā pievērst uzmanību dejai. “Dziesmas ir mainīgs repertuārs un mazāk vieno paaudzes, deja ir elements, kas pašiem svarīgs elements. Deja vieno paaudzes. Mazi bērni mācās vairāku gadu garumā dejot, līdz uzdrošinās parādīt publikai.

Tirda doma, ka kaut kas būtu jādara dejas jomā,” tā Ieva Tihovska.

Sociologs, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vecākais referents Deniss Kretalovs, kurš pievērsies Latvijas romu pētniecībai, atzīst, ka kultūras un sociālā dažādība Latvijas romiem ir acīmredzama. "Ciemojoties un sarunās dzīvais kontakts paplašina priekšstatu, kultūras ziņā ir divas lielas kopienas – latviešu romi, kas dzīvo Kurzemē un Zemgalē un Latgales reģionā dzīvojošie - varētu teiktu teikt krievu romi. Sociālā vide atsevišķs stāsts,” bilst Deniss Kretalovs.

Savukārt Deniss Kretalovs savu pētījumu par Latvijas romiem vēlas rezultēt doktora disertācijā, taču atzīst, ka ciemojoties pie cilvēkiem uzzina arvien jaunus aspektus un tāpēc to ir grūti pabeigt.

Raksturojot Latvijas čigānu sabiedrību, Ieva Tihovska bilst, ka viņi ir zināmā mērā noslēgti un ir jāiziet tāds kā pārbaudes ceļš, kamēr pie viņiem tiec un iegūsti uzticību. Tāpēc arī par savu pētījumu viņa bilst, ka ir izdevies daudz uzzināt, bet "vēl ir dziļumi", kur doties. Lai nodibinātu savstarpēju uzticību palīdz arī kaut nelielas valodas zināšanas.

Čigāni vai romi? “Čigāni ir latviešu vārds, kas aizgūts no citām valodām,” skaidro Deniss Kretalovs. Bet tas ir iedzīvojies literatūrā un kultūrkontekstā. Vārds romi oficiāli parādījās 1971. gadā un tas vairāk saistīts ar pasaules romu nacionālās identitātes veidošanās pamatiem.

“Man palicis prātā, ko teica Jelgavas čigānu līderis Haralds Didžus vienā pasākumā, kas bija saistīts ar romu integrāciju – šādos pasākumos mēs esam romi, uz ielas mēs esam čigāni. Es savā grāmatā paliku pie vārda čigāni, jo arī cilvēki, pie kuriem ciemojos, paši tā sevi bieži sauc. Lietoju šo vēsturisko vārdu čigāni,” bilst Ieva Tihovska.

 

Grāmata “Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā” ir pirmais zinātniskais pētījums, kas pilnībā veltīts kādas Latvijas mazākumtautības mūzikai. Tās uzrakstīšanu rosinājuši jautājumi “Vai Latvijā var sastapt īstu čigānu mūziku?” un “Kas ir īsti čigāni?”, ko autorei nācies gan dzirdēt, gan lasīt dažādu laiku publikācijās. Grāmata iepazīstina ar etniskuma un autentiskuma teorijām, kas var interesēt ne tikai čigānu, bet arī citu etnisko kultūru un kustību sakarā. Čigānu sabiedrība un mūzika aprakstīta, ņemot vērā čigānu iesakņotību vietējā kultūrā un uzskatot viņus par vietējās kultūras daļu.

Raksturots vietējo, galvenokārt Ventspils, čigānu mūzikas repertuārs un izpildījuma stils, ko var iepazīt arī grāmatas audio pielikumā tiešsaistē. Atklāts dziesmu īstums čigānu izpratnē, piemēram, saistot dziesmas ar konkrētu cilvēku dzīvesstāstiem. Grāmatā rakstīts par čigānu sociālo struktūru, vērtībām un mūsdienu etniskās identitātes izaicinājumiem. Analizētas svinības ar dziedāšanu un dejošanu, kas notiek kopienas iekšienē, kā arī vietējo čigānu publiskās muzicēšanas vēsture kopš 20. gadsimta 30. gadiem, kuras gaitā čigāni sadarbībā ar nečigāniem veidojuši publisko un spilgto “čigāniskumu” vai arī gluži otrādi – centušies priekšnesumus veidot pēc iespējas etniski neitrālus.