Mūkusalas mākslas salonā prezentēts Zuzānu ģimenes mākslas centra "Zuzeum" projekts, kura arhitekte ir Zaiga Gaile. Bijušo "Sapņu fabriku", vēl senākā pagātne – korķa fabriku Lāčplēša ielā gaida būvniecības pārmaiņas, bet pagaidām te ir mākslas centra pirmatnējā stadija - līdz novembra sākumam te skatāma Izraēlas mūsdienu mākslinieku izstāde „Sapņi un drāmas”.

Iecerētā "Zuzeum"  mākslas centra ēka atstāj grandiozu un nopietnu un vienlaikus siltu iespaidu. Iespējams tas tāpēc, ka krātuves ēkai, kuru būvēs pirmo, izvēlēts brūngani sārts tonis, kas varētu būt atsauce uz korķi kā materiālu. Glabātuves forma izvēlēta savā veidā kā trīsstūris, skatoties no putna lidojuma veidojas saspēlē ar Sv. Franciska katoļu baznīcu, kas atrodas otrpus dzelzceļam. Korķa fabrikas integrāšana industriālajā vidē un mākslas darbu glabātuve tai blakus, saspēle gana interesanta, kur nu vēl, ja tajā būs mākslas darbi.

Jānis Zuzāns uzskata, ka topošais mākslas centrs varētu ietekmēt arī apkārtējo vidi un infrastruktūru. „Pasaules prakse pierāda, ka jebkurā vietā, ja uzliec šāda tipa objektu un sāc tajā strādāt, vide mainās, jo tiek piesaistīti citi cilvēki, viņi saprot, ka apkārtnē var notikt vēl kas paralēls. (..) Tā tas rajons mainās pēc būtības,” analizē Jānis Zūzāns.

Arhitekte Zaiga Gaile norāda, ka muzejs vairs nav kā ekspozīciju telpa, ka tā ir publiskā vide, kur notiek daudz paralēlu aktivitāšu. Korķa fabrikas ēkā bez izstāžu zālēm būs arī telpa bērnu izklaidēm, arī multifunkcionāla zāle koncertiem un konferencēm.

Zaiga Gaile atzīst, ka šobrīd tā ir industriāla teritorija, bet tā neatrodas tālu no centra. Viņa arī vērtē, ka muzejiem ir bijuši dažādi attīstības periodi un šobrīd pašai tuvāki vecmodīgie muzeji, gandrīz nostalģiskas atmiņas par veco Nacionālās mākslas muzeju. Viņa vērtē, ka vajadzētu atrast balansu, lai ejot uz muzeju nav jāiet cauri milzīgam veikalam un ļaužu pūļiem, ka beigās nevari nodoties sajūtām ar mākslu.

"Zuzeum" krātuves būvniecības darbi sāksies 2018. gada pavasarī, pēc četriem gadiem uz turieni varētu pārvākties mākslas darbi.

Šobrīd "Sapņu fabrikā” izstādē ir aplūkojami 14 mūsdienu mākslinieku no Izraēlas darbi, kas pārstāv dažādu medijus.

„Daudz zinām, kas notiek lielajās mākslas metropolēs, bet nezinām, kas ir Izraēlas mākslas, tāpat, kā tur nezina, kas ir latviešu māksla,” atzīst mākslas zinātniece Inese Baranovska. "Tomēr valstu mērogi un atzinība pasaulē ir līdzvērtīga, arī vēsturiski ir dažādi krustpunkti. Iespēja redzēt kuratora subjektīvu lasījumu un stāstu,  tā ir unikāla, jo tādas izstādes pie mums ir retas. Līdzīgi kā mēs vēlamies savu mākslu parādīt pasaulē, arī Izraēlā ir līdzīgi. Man radās priekšstats, ka viņiem ir spēcīga videomāksla un fotogrāfija.”

Izstāde „Sapņi un drāmas” ir skatāma no līdz 5.novembrim, ieeja izstādē ir bez maksas.